Ziņojums balstīts uz 40 padziļinātajām intervijām, kas īstenotas, intervējot upurus, upuru ģimenes locekļus, aculieciniekus un advokātus.
"Spīdzināšana un nedokumentēta cilvēku aizturēšana nav kāda aizmirsta aina no valsts vēstures, tas notiek tagad. Un to īsteno abas konfliktā iesaistītās puses," ziņojumā norāda "Amnesty International" Eiropas un Centrālāzijas nodaļas vadītāja vietnieks Denis Krivoševs.
"Tās valstis, kas abām konflikta pusēm piegādā palīdzību, arī precīzi apzinās spīdzināšanas faktu. Tām ir jāpārtrauc izlikties, ka šāda pretīga vardarbība neeksistē," raksta Krivoševs.
Vienā no gadījumiem organizācija atklājusi, ka kādu 39 gadus vecu vīrieti spīdzinājuši gan ukraiņu, gan prokremliskie spēki.
Vadimu pirmo reizi 2015. gada aprīlī vienā no robežsardzes posteņiem aizturēja Ukrainas drošības dienests (SBU). Viņš ieslodzījumā pavadījis sešas nedēļas, to laikā viņš spīdzināts ar elektrošoku, viņam uz ķermeņa dzēstas cigaretes, izdarīti sitieni, pieprasot, lai viņš atzīstas, ka strādā Austrumukrainas teroristisko grupējumu labā.
Pēc spīdzināšanas Vadims atbrīvots, bet, kad atgriezies savās mājās Doņeckā, viņu aizturēja vietējie spēki, apsūdzot spiegošanā. Otro reizi nonākot cietumā, viņš tur pavadījis divus mēnešus, to laikā vairākkārt ticis piekauts.
Pastāv bažas, ka gan Ukrainas spēki, gan prokremliskie spēki aiztur civiliedzīvotājus un izmanto tos kā sava veida valūtu, kad ar ienaidnieka pusi nepieciešams kāds apmaiņas darījums vai vienošanās. "Amnesty International" atgādina, ka šāda prakse ir traktējama kā kara noziegums.
Organizācijas rīcībā esoša informācija liecina, ka nereģistrēti aizturēšanas centri atrodas četrās Ukrainas spēku kontrolētās pilsētās - Harkivā, Kramatorskā, Izjumā un Mariupolē. Par nelegālu aizturēšanas centru Harkivā iepriekš ziņojusi arī ANO.
"Amnesty International" informācija liecina, ka Harkivā šobrīd varētu atrasties 16 aizturētie, par pārējām pilsētām precīzāka informācija organizācijai nav pieejama.
SBU pārstāvji šādu centru esamību noliedz.
Ziņots, ka Ukrainas austrumos jau vairāk nekā divus gadus notiek karš starp Ukrainas spēkiem un Krievijas atbalstītajiem kaujiniekiem, kuri ieņēmuši daļu no Luhanskas un Doņeckas apgabaliem.
Lai gan nu jau mēnešiem formāli spēkā ir pamiers un frontes līnija nemainās, ik dienas pienāk ziņas par apšaudēm un bojāgājušajiem.
Divus gadus ilgušajā karā Ukrainas austrumos ir gājuši bojā aptuveni 3000 Ukrainas karavīru.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
