ASV republikāņu ārpolitikas veterāni un ar partiju nesaistīti eksperti brīdina, ka republikāņu prezidenta amata kandidāta Donalda Trampa izteikumi par iespējamo atteikšanos no saistībām automātiski aizsargāt ikvienu NATO dalībvalsti var sagraut aliansi, kas 66 gadus nodrošinājusi mieru, un var mudināt Krieviju uz agresiju.
"Tādi paziņojumi padara pasauli bīstamāku, bet Savienotās Valstis mazāk drošas," paziņojumā norādījis Senāta Bruņoto dienestu komitejas loceklis Lindsijs Greiems, kurš ir viens no vadošajiem republikāņu politiķiem ārpolitikas jautājumos un ass Trampa kritiķis.
"Varu tikai iedomāties, kā jājūtas mūsu sabiedrotajiem, īpaši Baltijas valstīm, lasot šos Trampa izteikumus, [taču] esmu simtprocentīgi pārliecināts, kā jūtas Krievijas prezidents [Vladimirs] Putins, - viņš ir ļoti apmierināts," piebildis Greiems.
Savukārt Ričards Ārmitidžs, kurš prezidenta Džordža Buša juniora administrācijā ieņēma valsts sekretāra vietnieka amatu, sarunā ar aģentūru "Reuters" atzinis, ka Trampa izteikumi intervijā laikrakstam "The New York Times" šķietami nostāda republikāņu kandidātu uz Balto namu vienā ierindā ar Putinu.
Kā ziņots, šajā intervijā uz jautājumu, vai ASV sniegs palīdzību Baltijas valstīm Krievijas uzbrukuma gadījumā, Tramps atbildēja, ka tas būs atkarīgs no tā, vai šīs valstis "ir izpildījušas savas saistības pret mums." Tiesa gan, viņš tūlīt piebilda: "Ja tās pilda savas saistības, tad atbilde ir - jā."
"Tas ir NATO gals," tik dramatiski Trampa izteikumus intervijā "Reuters" novērtējis Roberts Hanters, kurš demokrāta Bila Klintona laikā ieņēma ASV vēstnieka NATO amatu. "Lielākā mērā kā jebkas cits NATO būtība ir Amerikas Savienoto Valstu apņēmība gādāt par pārējo 27 dalībvalstu drošību."
Savukārt Eiropas Savienības (ES) augstā pārstāve ārlietās un drošības jautājumos Federika Mogerīni, atbildot uz jautājumu par Trampa izteikumiem, atzinusi, ka ES apzinās nepieciešamību "pielikt lielākas pūles mūsu aizsardzības spējām". Taču vienlaikus viņa uzsvērusi nepieciešamību saglabāt ASV solidaritāti ar saviem sabiedrotajiem.
"Ir ļoti svarīgi saprast, ka mūsdienu pasaulē, kas ir visai sarežģīta un visai bīstama, nepieciešami draugi," uzstājoties Kārnegī Starptautiskā miera fonda rīkotā pasākumā Vašingtonā, norādīja Mogerīni.
Tikmēr vēstulē, kuru parakstījuši 39 ar abām partijām saistīti drošības jautājumu eksperti, uzsvērts, ka Trampa "musinošie izteikumi" neatspoguļo ASV nacionālās intereses.
"Šo interešu centrā atrodas mūsu alianses spēks," norādījuši eksperti, kuru vidū ir tādi ietekmīgi republikāņu pārstāvji kā bijušais iekšzemes drošības ministrs Maikls Čertofs un kādreizējā Valsts departamenta amatpersona Eliots Koens.
ASV jāuztur NATO saistības pret "visiem mūsu sabiedrotajiem, tostarp pret Poliju, Igauniju, Latviju un Lietuvu", uzsvēruši vēstules autori.
Arī Senāta Ārlietu komitejas priekšsēdētājs Bobs Korkers uzsvēris, ka Atlantiskās alianses kodols ir savstarpējās aizsardzības garantijas.
Tomēr viņš piebildis, ka gan starp republikāņiem, gan demokrātiem pieaug neapmierinātība ar vairuma NATO dalībvalstu nespēju pildīt savas saistības militāro izdevumu jomā.
Tajā pašā laikā kādreizējais diplomāts un pašreizējais Ārlietu padomes priekšsēdētājs Ričards Hāss norādījis, ka NATO un jebkuras citas alianses gadījumā ir svarīgi uz to lūkoties ne tikai caur budžeta prizmu.
"Svarīgāki ir ieguvumi, kurus ASV sniedz apdraudētās valsts un reģiona stabilitāte un drošība, un cena, kādu ASV nāktos maksāt, ja stabilitāte tiktu zaudēta vai tās intereses apdraudētas," sarunā ar "Reuters" uzsvēris Hāss.
NATO Vašingtonas līguma 5. pants, kas paredz, ka uzbrukums vienai dalībvalstij vienlaikus ir uzbrukums visām pārējām alianses dalībvalstīm, līdz šim ticis iedarbināts tikai vienu reizi, lai sniegtu atbalstu ASV pēc 2001. gada 11. septembra teroraktiem.
Kāda NATO amatpersona, kas vēlējās saglabāt anonimitāti, norādīja, ka ilgāk nekā desmitgadi pēc ASV aicinājuma Afganistānā pabijusi trešdaļa no alianses karavīriem un ka tur kritis vairāk nekā tūkstotis pārējo dalībvalstu un NATO partnervalstu militārpersonu.
Tomēr daži eksperti uzskata, ka Trampa vārdiem nevajadzētu pievērst pārlieku vērību.
Piemēram, Kurts Volkers, kurš bijis ASV vēstnieks NATO gan Buša juniora, gan pašreizējā prezidenta Baraka Obamas laikā, atzinis, ka nav prātīgi savos pretiniekos radīt šaubas par sekām, kādas izraisītu iespējamais uzbrukums, kā arī to, ka Putinam Trampa izteikumi gājuši pie sirds.
Taču vienlaikus viņš norādījis, ka vairums eiropiešu iespējamā nākamā prezidenta izteikumus uztvēruši pietiekami kritiski. "Ikviens apzinās, ka tā ir vēlēšanu kampaņa," uzskata bijušais diplomāts.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
