Krievijas kara lidmašīnas Sīrijā bombardējušas priekšposteni, kuru jūnijā izmantojuši ASV un Lielbritānijas īpašo uzdevumu spēki, kā arī vēl vienu bāzi, kas saistīta ar ASV Centrālo izlūkošanas pārvaldi (CIP), piektdien ziņoja laikraksts "The Wall Street Journal" (WSJ).
Atsaucoties uz ASV amatpersonām, laikraksts norādīja, ka 16. jūnijā un 12. jūlijā notikušos uzlidojumus Maskava veikusi, lai piespiestu Vašingtonu ciešāk sadarboties uzlidojumos Sīrijā.
Apmēram 20 britu īpašo uzdevumu vienību karavīri dienu pirms 16. jūnija uzlidojuma tika atsaukti no priekšposteņa, kas atrodas netālu no Jordānijas robežas, raksta WSJ.
ASV amatpersonas un Sīrijas nemiernieku komandieri atklāja WSJ, ka uzlidojumā izmantotas ķekarbumbas.
ASV centieni novērst otru Krievijas uzlidojumu beigušies bez panākumiem.
12. jūlijā Krievijas lidmašīnas bombardējušas nemiernieku bāzi, ko izmantojuši CIP atbalstītu kaujinieku ģimenes locekļi.
ASV bruņoto spēku un izlūkdienestu pārstāvji norādīja WSJ, ka šie uzlidojumi pastiprināja Pentagona un CIP opozīciju sadarbībai ar Krieviju, tomēr Baltais nams un Valsts departaments, cenšoties izvairīties no militāras eskalācijas, nolēma censties panākt kompromisu.
Pagājušajā nedēļā ASV valsts sekretārs Džons Kerijs panācis pagaidu vienošanos ar Krieviju par kopīgu rīcību pret ar teroristu grupējumu "Al Qaeda" saistīto grupējumu "Al Nusra".
Krievija apņēmusies pārtraukt uzlidojumus ASV atbalstītajiem kaujiniekiem un savaldīt arī Sīrijas prezidenta Bašara al Asada gaisa spēkus, ja Vašingtona mazinās Maskavas starptautisko izolāciju, raksta WSJ.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
