Pētījums apzinājis augšanas tendences 187 valstīs kopš 1914. gada. Šajā laikā visvairāk izstiepušies irāņi un dienvidkorejietes, kuru vidējais garums pieaudzis par attiecīgi 16 un 20 centimetriem.
Garākie cilvēki mūsdienās ir galvenokārt Eiropā. Savukārt gadsimta laikā vidēji visvairāk pieaudzis Austrumāzijas iedzīvotāju garums. Japāņi, ķīnieši un dienvidkorejieši ir daudz garāki nekā pirms simts gadiem, secināts pētījumā.
Tikmēr gandrīz nekādas pārmaiņas nav novērotas Indijā, Pakistānā un Bangladešā, kā arī Āfrikas Subsahāras reģionā, kur vidējais auguma garuma pieaugums ir vien daži centimetri. Ugandā un Sjerraleonē vidējais iedzīvotāju garums pat ir samazinājies.
Paši īsākie vīrieši gan ir Austrumtimorā (vidēji 160 cm gari), bet īsākās sievietes dzīvo Gvatemalā (vidēji 150 cm garas).
Kopumā Rietumu pasaulē garums ir pieaudzis, taču izlīdzinājies.
Lielbritānijā abu dzimumu vidējais garums simts gados pieaudzis līdzvērtīgi par 11 centimetriem, vidēji vīrietim sasniedzot 178 cm garumu, bet sievietei – 164 cm garumu. Daudz mazākas pārmaiņas, piemēram, piedzīvojuši amerikāņi. Garuma rangā 1914. gadā viņi ieņēma trešo vietu vīriešiem un ceturto sievietēm, bet gadsimta laikā vidējais garums pieaudzis vien par attiecīgi sešiem un pieciem centimetriem, amerikāņiem garuma rangā noslīdot līdz 37. vietai vīriešiem un 42. sievietēm.
Pasaulē garāko vīriešu dzīvesvietas 2014. gadā (iekavās valstu pozīcija 1914. gadā):
- Nīderlande (12.)
- Beļģija (33.)
- Igaunija (4.)
- Latvija (13.)
- Dānija (9.)
- Bosnija un Hercogovina (19.)
- Horvātija (22.)
- Serbija (30.)
- Islande (6.)
- Čehija (24.)
Pasaulē garāko sieviešu dzīvesvietas 2014. gadā (iekavās valstu pozīcija 1914. gadā):
- Latvija (28.)
- Nīderlande (38.)
- Igaunija (16.)
- Čehija (69.)
- Serbija (93.)
- Slovākija (26.)
- Dānija (11.)
- Lietuva (41.)
- Baltkrievija (42.)
- Ukraina (43.)
Zinātnieki skaidro, ka cilvēku garuma pārmaiņas daļēji nosaka gēni, tomēr galvenais faktors ir vide. Veselības aprūpes standartu kāpums, tīrība un atbilstoša uzturvielu uzņemšana ir galvenie faktori, kas pozitīvi ietekmē vidējā garuma pieaugumu.
Pozitīvais aspekts garākam augumam ir garāks vidējais mūža ilgums, kā arī samazinātas iespējas saslimt ar sirds un asinsvadu slimībām. Tomēr novērots, ka garākiem cilvēkiem ir lielāka iespējamība saslimt ar dažādiem vēžu tipiem, jo augšanas faktori veicina arī šūnu mutācijas, skaidro BBC.
Pētījumā iesaistīti aptuveni 800 zinātnieki, un tas noticis sadarbībā ar Pasaules Veselības organizāciju.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
