20. gadsimta beigās vairumā Spānijas mājsaimniecību dzīvoja precēti pāri ar bērniem, bet tagad pusē mājsaimniecību dzīvo neprecēti cilvēki vai bezbērnu pāri.
Bezbērnu pāru skaits Spānijā no 1977. līdz 2015. gadam trīskāršojās – no 1,5 miljoniem līdz 4,4 miljoniem, liecina pētījums, kuru publiskojusi asociācija FUNCAS, kas finansē sociālo un ekonomisko problēmu pētniecību.
Neprecētu cilvēku mājsaimniecību skaits kopš 1977.gada ir pieckāršojies – no 700 tūkstošiem līdz 3,8 miljoniem. Tagad šādu mājsaimniecību īpatsvars ir 22 %, bet 1977. gadā tas bija 8 % no visām mājsaimniecībām.
Šie skaitļi parāda milzīgās demogrāfiskās pārmaiņas, kas notikušas Spānijā pēdējos 40 gados.
"Šodienas Spānijā četras desmitdaļas mājokļu aizņem pāri ar bērniem, vienu ceturtdaļu aizņem pāri bez bērniem, un viena ceturtdaļa ir vientuļo cilvēku mājokļi. Pārējā daļa ir galvenokārt viena vecāka ģimeņu mājokļi un mājokļi, kurus dala savstarpēji neradniecīgi cilvēki," teikts Pau Mireta pētījumā "Demogrāfiskie izaicinājumi".
Viens no Spānijas demogrāfijas maiņas cēloņiem ir emigrācijas pastiprināšanās kopš ekonomikas krīzes sākuma, sevišķi no Madrides, Katalonijas un Valensijas reģioniem. Simtiem tūkstoši spāņu jauniešu vecumā, kad viņi savulaik būtu domājuši par ģimenes dibināšanu, tagad izvēlas emigrēt uz ārzemēm darba meklējumos.
Pērn no Spānijas emigrēja 100 tūkstoši cilvēku – par 34 % vairāk nekā 2014. gadā.
Cits cēlonis ir zema dzimstība. Kopš 2008. gada jaundzimušo bērnu skaits Spānijā ir sarucis par 18 %. 2014. gadā dzimstības līmenis gan nedaudz pieauga par 0,1 % pēc piecu gadu ilga krituma. Spānijā 2014. gadā sieviešu auglības līmenis – vidēji 1,32 bērni uz sievieti - bija viens no zemākajiem Eiropas Savienībā (ES), tikai nedaudz pārsniedzot Grieķijas, Kipras un Portugāles līmeni.
Pērn Spānijā pirmoreiz kopš 1941. gada mirušo skaits pārsniedza dzimušo skaitu.
Citi svarīgi cēloņi ir iedzīvotāju novecošanās un tas, ka Spānijas sievietes pirmoreiz dzemdē vidēji 32 gadu vecumā.