Orbāns migrantus nosauc par indi  (34)

"Ungārijai nav vajadzīgs neviens pats migrants, lai tās ekonomika darbotos vai iedzīvotāji uzturētu sevi, vai, lai valstij būtu nākotne," viņš paziņoja Budapeštā kopīgā preses konferencē ar Austrijas kancleru Kristinānu Kernu.

"Tādēļ nav vajadzīga kopīga Eiropas migrācijas politika: migrantus var ņemt tie, kuriem tie ir vajadzīgi, bet neuzspiediet tos mums," aicināja Orbāns.

Viņš uzsvēra, ka "ikviens migrants rada sabiedriskās drošības un terorisma risku".

"Mums migrācija nav risinājums, bet problēmu (..) ne zāles, bet inde," paziņoja Ungārijas premjerministrs.

Kerns, uzturoties pirmajā vizītē Ungārijā kopš kļūšanas maijā par kancleru, atzina, ka nelegālā imigrācija Austrijā un Vācijā ir samazinājusies, pateicoties Ungārijas stingrajiem imigrācijas ierobežošanas pasākumiem.

"Ja mēs gūstam labumu no šī procesa, mums ir jāpalīdz tam," piebilda Kerns.

Abu valstu līderi apsprieda arī nelegālo migrantu atgriešanu no Austrijas Ungārijā, kas pēdējā laika bijis domstarpību avots Vīnes un Budapeštas attiecībās.

Pēc tikšanās Orbāns pauda, ka Ungārija ir gatava uzņemt migrantus, kas Eiropas Savienībā (ES) pirmo reizi ieradušies tieši Ungārijā. Tas skar galvenokārt Balkānu valstu iedzīvotājus, kas ir neliela daļa no migrantiem, kurus Austrija vēlas sūtīt atpakaļ uz Ungāriju.

2015. gadā Ungārijas teritoriju, cenšoties nokļūt bagātākajās Rietumeiropas un Ziemeļeiropas valstīs, šķērsoja aptuveni 400 000 nelegālo imigrantu, līdz Budapešta slēdza savu robežu ar Serbiju, uzceļot dzeloņstiepļu žogu.

Briseles asi kritizētajam Ungārijas paraugam drīzumā sekoja arī citas valstis, tostarp Austrija, kas atradās tā dēvētā Balkānu maršruta ceļā, un tādējādi beidzot izdevās ievērojami mazināt nelegālo imigrantu pieplūdumu tādās valstīs kā Vācija.

Ungārija arī ieviesusi bargus sodus par nelikumīgu robežas šķērsošanu un par robežas infrastruktūras bojāšanu.