Populista Donalda Trampa kļūšana par oficiālo Republikāņu partijas kandidātu ASV prezidenta amatam vēl pirms pusgada šķita drīzāk kuriozs, ne reāla iespējamība. Līdzīgi tika vērtēta arī Lielbritānijas iedzīvotāju vēlme izstāties no Eiropas Savienības. Tomēr kā vienā, tā otrā gadījumā politikas vērotāju un analītiķu vairākums ir kļūdījušies, liekot pasaules vadošajiem medijiem un analītiķiem laikus prognozēt sliktākos iespējamos scenārijus, lai censtos no tiem izvairīties.
Demokrātijā daļa jūtas apdraudēti
Ietekmīgais rakstnieks, žurnālists un filozofijas doktors Endrjū Salivans žurnāla "New York" interneta vietnē jau maijā rakstīja, ka Trampa vēlēšanu kampaņa viņam atsauc atmiņā Platona "Valsti". Šajā vairākus gadsimtus pirms mūsu ēras sarakstītajā darbā minēts, ka tirānijas iekārta ir nākamā, kas seko aiz galējās demokrātijas.
Viņš atsaucas uz fragmentu, kurā teikts sekojošais: "Demokrātiskā iekārtā pilsoņi nerēķinās ar likumiem, neviens nav drošs par savu īpašumu. Apdraudētie visbiežāk kļūst par oligarhijas piekritējiem. Tiem rodas vadoņi, kas vēlas kļūt par tirāniem un savas varas nostiprināšanai visus, pat visnežēlīgākos līdzekļus atzīst par labiem."
Zīmīgi, ka Salivana raksts jaunu dzīvību sociālajos tīklos ieguva pēc Trampa apstiprināšanas Republikāņu oficiālajai kandidatūrai. Atkopšanās pēc ekonomiskās krīzes ir lēna, ASV sabiedrībā augusi neiecietība, un terora draudi jau atkal kļuvuši reāli. Savukārt starp amerikāņu politiskajām zvaigznēm terminam "oligarhs"* patlaban ir grūti iedomāties redzamāku paraugu par Trampu, turklāt viņš savos paziņojumos šķietami atbild uz visu, kas satrauc "apdraudētos".
Platona rakstītais, ka demokrātijas tālākais punkts, kad visi bauda pilnīgu vienlīdzību, kas daudziem var šķist biedējoša, sakrīt arī ar skandalozā režisora Maikla Mūra pausto viedokli, kurš pēdējās dienās guvis ne mazāku ievērību. Asais Irākas kara un līdz ar to arī Klintones politikas pretinieks raksta, ka baidās par Trampa nokļūšanu prezidenta amatā, kas esot reāla.
Mūrs norāda, ka, viņaprāt, tam viens no iemesliem ir "apdraudēto balto vīriešu bailes". "Ir sajūta, ka vara ir izslīdējusi no viņu rokām, ka veids, kā lietas tiek darītas, vairs nav spēkā.
"(..) pēc tam, kad mēs esam izturējuši astoņus gadus, klausoties, kā melnādainais stāsta, kas jādara, mums tagad jāatkāpjas malā, lai mūs vēl astoņus gadus izrīkotu sieviete? Pēc tam astoņus gadus Baltajā namā būs gejs! Jūs redzat, kurp tas iet. Tam ir jāpieliek punkts!" daudzu amerikāņu skatījumu uz politiku ironiski dramatizē Mūrs.
Tramps prot izmantot bailes
Salivans skaidro, ka agrāk iepriekš politiski nepieredzējušu populistu nākšana pie varas nebija iespējama, jo ASV dibinātāji "bija lasījuši Platonu" un demokrātiju ierobežoja, faktiski prezidentu ļaujot izvēlēties elitei. Tomēr gadu gaitā nedemokrātiskie šķēršļi cits pēc cita atcelti.
Šis laiks, viņš norāda, atsaucoties uz sengrieķu domātāju, ir moments, ko izmantos tirāns. Viņš ir viens no elites, bet spēj piesaistīt pūļa uzmanību, uzbrūkot saviem turīgajiem līdziniekiem un apsūdzot viņus korupcijā. Rezultātā viņa bagātie ienaidnieki ir spiesti vai nu pieglaimoties vai bēgt. Savukārt masas, cerot uz topošo tirānu kā atbildi uz savām bailēm un vienīgo cerību, ir gatavas dot viņam visas pilnvaras, kādas vien viņš vēlas.
Rakstnieks atzīmē, ka Platona darbu, kas ir viena no senākajām grāmatām, kas sarakstīta par politiku, viņam likušas atcerēties šī pavasara Republikāņu partijas priekšvēlēšanas, kurās Tramps vienu pēc otra sakāva zinošus politiskus līderus, viņus vienkārši apsaukājot, bet ar opozīciju aicināja izrēķināties pat fiziski.
Tagad, nepilnus trīs mēnešus pēc Salivana raksta publicēšanas žurnālā "New York", apstiprinājies vēl kāds viņa minēts aspekts - daļa republikāņu līderu, kuriem Tramps uzbruka, kļuvuši par viņa atbalstītājiem. Jaunizvēlēto prezidenta kandidātu patlaban atbalsta gan agrākais sāncensis Bens Kārsons, kuru Tramps iepriekš publiski nosauca par patoloģisku bērnu izmantotāju, gan Marks Rubio, kuru viņš pavasarī regulāri izsmēja par pārlieku svīšanu. Vēl pārsteidzošāk daudziem šķiet tas, ka par Trampu iestājies viens no viņa tik ļoti kritizētā Irākas kara arhitektiem un agrākais ASV viceprezidents Diks Čeinijs.
Viegli saskatīt beigu sākumu
Republikāņu partijas izvirzītā kandidāta iespējamais triumfs pēc negaidītā "Brexit" referenduma iznākuma tiek uztverts aizvien nopietnāk. Tieši Lielbritānijā notikušais balsojums daudziem apstiprināja, ka šķietami neticamais arī otrā Atlantijas okeāna pusē var izrādīties pat ļoti reāls.
Mūrs Trampu salīdzina ar vienu no "Brexit" sejām Borisu Džonsonu, kurš, aģitējot par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības, bija gatavs apgalvot jebko, kas varētu patikt masām, turklāt viņa vēstījums bija līdzīgs - arī Tramps sola pārmācīt esošo eliti.
Dažu dienu laikā lielu popularitāti iemantojis arī rakstnieka un vēsturnieka Tobiasa Stouna raksts, kurā viņš Vladimira Putina režīmu Krievijā, Trampa potenciālo nākšanu pie varas ASV un "Brexit" aizsāktos procesus salīdzina ar Pirmo pasaules karu, pirms kura vairāki ietekmīgi prāti brīdināja par to, ka tobrīd noslēgtie politiskie līgumi var novest pie militāra konflikta, bet viņi tika uzskatīti par histēriskiem, trakiem vai vienkārši muļķiem, "gluži kā tie, kuri tagad uztraucas par Putinu, "Brexit" un Trampu".
Stouns norāda, ka arī Otrais pasaules karš vēsturniekiem bija viegli paredzams. "Cilvēki, kuriem šķiet, ka viņi pazaudējuši savu valsti un likteni, meklē grēkāžus, un harizmātisks līderis uztver noskaņojumu un parāda grēkāžus. Viņš runā retorikā bez detaļām un uzkurina naidu un niknumu. Drīz masas kustās kā viens vesels (..), un tas kļūst nekontrolējami. Tāds bija bija Hitlers, Musolīni, Staļins, bet ir arī Putins, Mugabe un daudzi citi."
Vēsturnieks skaidro, ka iemesls tam ir cilvēku nespēja apzināties, ka viņi dodas nepareizā virzienā, jo konkrētajā brīdī viņiem ir taisnības apziņa. Tāda bija arī Zimbabves iedzīvotājiem, kad viņi 80. gados, revolucionāru vadoņa Roberta Mugabes mudināti, padzina baltādainos fermerus, tomēr rezultātā viņi ieguva zemi, kuru neprata apstrādāt, un cieš trūkumu līdz šai dienai.
Mugabes taktiku izmanto arī Tramps. Viņa atbalstītāji necīnās ar baltajiem fermeriem, bet gan vēlas "Ameriku atkal padarīt varenu", neskatoties uz statistiku, kas apliecina, ka savu varenību un vadošo lomu pasaulē tā nekad nav zaudējusi, norāda Stouns.
Rietumu pasaule ir pārmaiņu priekšā
Kanādas medijs "The Globe and Mail" Donaldu Trampu pat dēvē par apokalipses zīmi, atsaucoties uz viņa kampaņas noslēdzošo runu, kura viscaur balstījās baiļu radīšanā.
"Viņš izmanto bailes: bailes no noziegumiem, bailes no nelegālajiem imigrantiem, bailes no [kustības] "Black Lives Matter", musulmaņiem, un meksikāņiem, bailes, ka viss Amerikā notiek nepareizi, ka ekonomika ir sabrukusi, ka teroristi ir visur, policisti zaudējuši kontroli, un Amerikas ienaidnieki par to smejas (..)", raksta portāls.
Trampa panākumus vēl labāk var izprast, ja ielūkojas statistikā. "Washington Post", atsaucoties uz "Gallup Poll" datiem norāda, ka tikai 17 % ASV iedzīvotāju ir apmierināti ar pastāvošo iekārtu. Savukārt pārējie ir pateicīga Trampa auditorija.
Kā atzīmē Stouns, lielākā daļa redz tikai tagadni, un nespēj notiekošo salīdzināt ar pagātni vai paredzēt nākotni. Viņi vēro tikai ap sevi notiekošo, neredzot saistību starp globāliem notikumiem, bet pats ļaunākais - "lielākā daļa cilvēku nelasa, nedomā, neizaicina un nedzird pretējus viedokļus savam".
Tas savukārt novedis pie tā, ka zemē, kura ilgus gadus ne tikai iemiesoja, bet arī turpina sludināt tā dēvētās Rietumu vērtības, zemē, ar vislielāko ekonomiku un vislielāko militāro spēku pasaulē, miljoniem cilvēku atbalsta jauna līdera nākšanu pie varas, kurš, kā norāda "The Globe and Mail", sola vienlaikus vairāk iesaistīties Tuvajos Austrumos un tos pamest, satriekt teroristus ārvalstīs un vienlaikus neiesaistīties militārās kampaņās aiz robežām, kā arī iet karā ar ASV ienaidniekiem, vienlaikus neuzsākot karu.
Par spīti pretrunām tas uzrunā. "Viņš ir tikai cilvēks. Viņam nav risinājumu, viņš ir risinājums. Iedodiet man kroni un es jūs aizsargāšu. Tā sākas neprāts, un demokrātija beidz pastāvēt," paredz "Newyorker".
Stouns atzīmē, ka pie notiekošā var vainot sabiedrību, medijus, eliti, taču vēsture rāda, ka ikreiz, kad parādās šāds līderis, scenārijs tiek atkal un atkal atkārtots.
Turklāt šobrīd diktatūra ir arī Krievijā, kuru, izmantojot bailes un kultus, vada harizmātisks līderis. Šim paraugam pamazām seko arī Turcija, Ungārija, Polija un Slovākija. "Visā Eiropā vēl vairāk Trampu un Putinu, kurus finansē Putins, gaida, lai sabiedrības atbalsts būtu viņu pusē," brīdina analītiķis.
*Oligarhs jeb oligarhijas pārstāvis — cilvēks ar lielu ietekmi politikā, ekonomikā, arī plašsaziņas līdzekļos. (Latviešu literārās valodas vārdnīca).
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
