Foto: Tanks katrā pilsētā un Staļina biste – padomju uzvaras kults Baltkrievijā  (236)

Šo iemeslu dēļ Baltkrievija, kurā 1991. gadā tika parakstīts Belovežas gāršas līgums par PSRS likvidēšanu, nereti tiek minēta kā vieta, kur var gūt priekšstatu par to, kā izskatījās PSRS. Tiesa, kā sarunā atzīmēja kāds vietējais iedzīvotājs, Baltkrievija ir pārāk sakopta padomju līmenim, tāpēc īsto komunistu "paradīzi" vajagot meklēt Krievijā.

Vieni no pamanāmākajiem un iespaidīgākajiem uzvaras kulta objektiem, ar kuriem nākas sastapties, vienkārši braucot pa Baltkrievijas ceļiem, ir uz podestiem novietoti tanki un cita bruņutehnika. Kā pārliecinājos gandrīz 3000 kilometru garā braucienā (degvielas cena Baltkrievijā ir fiksēta – 0,58 eiro par benzīna litru – un ceļi labi), līdzās zelta un sudraba krāsas ļeņinekļiem un dažādām karā kritušo piemiņai uzstādītām statujām, un bezgaumīgiem padomju mākslas darbiem, tanki, šķiet, ir sastopami katrā kaut cik nozīmīgā pilsētā.

Par to, ka PSRS līdera Leonīda Brežņeva laikā aizsāktais un Krievijas gadījumā Kremļa saimnieka Vladimira Putina atdzīvinātais uzvaras-kara kults ir aktuāls 22 gadus pie varas esošā Aleksandra Lukašenko vadītajā valstī, liecina daudzu tanku svaigais krāsojums, kā arī plastmasas ziedi un vainagi pie kaujas tehnikas kāpurķēdēm.

Jāatzīmē, ka Krievijas varasiestādes savās interesēs ekspluatē uzvaru pār nacismu, neizceļot faktu, ka karš skāra salīdzinoši mazu daļu Krievijas, bet smagi nopostīja PSRS citu tautu daļas, sevišķi Baltkrieviju, portālā "Belarus Digest" izcēla Baltkrievijas Stratēģisko studiju institūta pētnieks Serhejs Bogdans.

Kara laikā Baltkrievijā tika nopostīti simtiem ciemu un iznīcinātas vairāk nekā 200 pilsētas no pavisam 270, kā arī zaudēts milzīgs skaits cilvēku (precīzs skaits nav zināms un variē, bet ir aplēses par aptuveni 1,9 miljoniem jeb 20 % no pirmskara iedzīvotāju skaita, savukārt Lukašenko ir paziņojis, ka karā gājis bojā katrs trešais baltkrievs), tāpēc globālā konflikta ietekme uz Baltkrieviju nevar tikt novērtēta par augstu.

Arī pēc PSRS sabrukuma Baltkrievija par saviem nacionālajiem svētkiem ir izvēlējusies 3. jūliju – dienu, kad Sarkanā armija 1944. gadā atbrīvoja Minsku, nevis kādu citu datumu, kas asociētos ar iegūto valsts neatkarību.

Ceļu malās un pilsētu laukumos Baltkrievijā sastopamie tanki-pieminekļi veltīti gan vienkārši Otrā pasaules kara piemiņai, gan konkrētām varonīgām ekipāžām un notikumiem. Redzami gan leģendārie kara varoņi T-34, gan tādi tanku modeļi kā T-44 un IS (Josifs Staļins) sērijas tehnika.

PSRS uzvaras kulta turpmāku pārvēršanos kara kultā iezīmē jaunākas militārās tehnikas izstādīšana. Tā uz podestiem un goda vietās redzamas desanta un kājnieku kaujas mašīnas, kas veltītas vai nu Afganistānas karā kritušajiem, vai vienkārši "Dzimtenes aizstāvjiem".

Retāk par tankiem ceļojuma laikā nācās sastapt pieminekļus-lidmašīnas. Kā vienu no ievērojamākajām var minēt lielo Tu-16 stratēģisko bumbvedēju – pieminekli tālas darbības aviācijai Bolbasovas pilsētiņā pie Oršas.

Ja katrai pilsētai ir savs tanks vai bruņumašīna, tad Vavkaviskas pilsēta izceļas ar īpaši daudzveidīgu pieminekļu klāstu. Braucot cauri nelielajai apdzīvotajai vietai, var sastapt IS tanku, desanta kaujas mašīnu, reaktīvo lidmašīnu MiG-17 un pat uz podesta uzliktu autobusu PAZ, kurš esot pirmais sabiedriskais autobuss šajā pilsētā – piecdesmitajos gados kursējis no centra uz staciju.

Netālu no Vavkaviskas, starp citu, ir kaļķakmens karjeri, kuru apkārtnē darbībā var redzēt autobūves leģendu – BELAZ kravas automašīnas. Savukārt ar ūdeni piepildītie vecie karjeri ir kļuvuši par iecienītu apskates objektu.

Ja ar publiski pieejamo kara tehniku vēl ir par maz, tad visu iespējamo padomju militāro kaujas arsenālu var redzēt 2005. gadā atklātajā vēstures un kultūras kompleksā "Staļina līnija" 30 kilometru attālumā no Minskas centra. Muzejs veidots vietā, kur atradās Minskas aizsardzības līnija Otrajā pasaules karā – te apskatāmi atjaunoti aizsardzības bunkuri ar visu aprīkojumu un ierakumi. Kompleksā notiek arī kauju rekonstrukciju izrādes.

Izstādīti arī PSRS tanki, artilērija, aviācija un pat pretgaisa aizsardzības raķešu kompleksi, tostarp jaudīgais S-300. Par papildu samaksu var izšaut ar kādu no vēsturiskajiem ieročiem – ar mācību munīciju, protams. Pilnīgi bez maksas var izmēģināt pagrozīt 37 milimetru automātisko pretgaisa aizsardzības lielgabalu M1939. Interesanta ir arī mazāk redzēta speciālā tehnika, kā tranšeju racēji, atmīnētāji, mīnētāji un citas mašīnas.

Lai viss nešķistu tik nevainīgi kā vienkārši kara muzejs, stāvlaukuma malā novietots miljonu cilvēku nāvē vainotā tirāna Staļina krūšutēls ar labsirdīgu skatienu un plastmasas ziediem pie pamatnes.

Viens no galvenajiem Otrā pasaules kara memoriāliem Baltkrievijā ir 35 kilometrus no Minskas centra esošais Slavas kurgāns. Tas ir 35 metrus augsts mākslīgi uzbērts zemes kalns ar 35 metrus garu strēli tā virsotnē, kas simbolizē četrus durkļus. Šo iespaidīgo objektu pieminu tāpēc, ka tā pakājē arī apskatāmi tanki un artilērija.

Iebraucot Minskas centrā no ziemeļrietumu puses, nevar nepamanīt divus objektus – milzīgu 98 kvadrātmetrus lielu Baltkrievijas karogu 70 metrus augstā mastā, kas atrodas Valsts karoga laukumā pie prezidenta pils, un Lielā Tēvijas kara muzeju, kura stikla kupolā plīvo nekas cits, kā sarkanais PSRS karogs.

Muzeja ārpuse ir veidota kā uzvaras memoriāls, kurā pat kanalizācijas aku vāki ir tematiski noformēti, bet iekšā, protams, apskatāmi tanki. Vēsturisko plakātu ekspozīcijā var pārliecināties, ka bārdainajam separātistam Babajam līdzīgi krievu zemnieka tēli bijuši propagandistu iecienīti jau sen.

Pēc muzeja zāļu izstaigāšanas apmeklētājs nonāk līdz kāpnēm uz Uzvaras zāli – telpu zem lielā stikla kupola, kas simbolizē Berlīnes Reihstāgu, virs kura 1945. gada maijā padomju karavīri uzvilka PSRS karogu. Iespaidīgajā hallē ar grīdā zem stikla novietotiem nacistu karogiem apjaušams padomju uzvaras kulta simbolisms un vēriens, kas jau tuvinās reliģijai.

Ne mazāk nozīmīgs un populārs kara vēstures un kulta objekts Baltkrievijā ir Brestas cietoksnis, kas simbolizē pretestību vācu iebrucējiem Otrajā pasaules karā. Cietokšņa muzeja ekspozīcijā, kur izklāstīta 19. gadsimtā celtās aizsargbūves un kara vēsture, neizlasīsiet neko par Sarkanās armijas un vērmahta kopīgo militāro parādi, kad 1939. gadā pēc Polijas sadalīšanas Vācija svinīgi nodeva Brestu Padomju Savienībai.

Lielajā cietokšņa kompleksā ir izveidots memoriāls un, protams, apskatāma artilērija un tanki, pa kuriem brīvi kāpelē un fotografējas kā bērni, tā pieaugušie. Tepat nopērkami arī dažādi tematiskie suvenīri un pēdējo gadu 9. maija modes tendence – sarkanarmiešu kostīmi, kuros piedāvā arī nofotografēties.

Pie veco cietokšņu katakombu aizrestotajām ieejām redzamas desmitiem apmeklētāju piesietas oranži melnās Georga lentītes. Interesanti, ka oficiālā līmenī Baltkrievija, kas tradicionāli ir bijusi tuva Maskavas sabiedrotā, 2014. gadā no Georga lentu izmantošanas 9. maija svinībās atteicās, nomainot tās pret nacionālā karoga krāsu lentītēm.

Tas notika pēc tam, kad saistībā ar Krimas aneksiju un karu Austrumukrainā, oranži melnā lentīte no Uzvaras dienas svinētāju atribūta pārvērtās par agresijas, kara un Krievijas atdzimstošā imperiālisma simbolu.

Kad apnīk tanki un militārā vēture, netālu no cietokšņa Brestā ir arī dzelzceļa muzejs.

Redzot tik daudz militārās tehnikas un tankus, nemaz nešķiet pārsteidzoši, ka pasaules slaveno tiešsaistes datorspēli “World of Tanks” radījusi Baltkrievijas studija “Wargamingh.net”.