Lietuvas vides ministrs Ķēstutis Trečoks nodēvējis par "bērnišķīgiem" paskaidrojumus par incidentu Astravjecas atomelektrostacijā (AES) Baltkrievijā, ko sniedzis Krievijas uzņēmums "Rosatom", kas būvē šo AES.
"Rosatom" ģenerāldirektora vietnieks Aleksandrs Lokšins intervijā, kas publicēta "Rosatom" interneta vietnē, sacījis, ka "reaktora pārvietošanās ātrums nepārsniedza gājēja pārvietošanās ātrumu".
"Tie ir bērnišķīgi paskaidrojumi: kad 330 tonnu smagums krīt no desmit centimetru augstuma, tas ir nopietni," aģentūrai BNS pirmdien teica Trečoks.
Lokšins intervijā apgalvojis, ka "visa procesa laikā nepārtraukti notika videofilmēšana", taču Trečoks norādīja, ka Lietuvas vides ministrija videomateriālu nav saņēmusi ne no Baltkrievijas, ne no "Rosatom".
"Es to nosauktu par ierastu saziņas stilu: noliegt, bet, kad tas vairs nav iespējams, tad lielu [incidentu] iztēlot par mazu, bet maza incidenta gadījumā apgalvot, ka nekas nav noticis," teica Trečoks.
Lietuva 28. jūlijā iesniedza notu Baltkrievijai saistībā ar Astravjecas AES notikušo incidentu un lūgusi šajā lietā iesaistīties Eiropas Savienību.
Jau vēstīts, ka internetā bija izplatījušās ziņas, ka 10. jūlijā netālu no Lietuvas robežas topošajā AES izmēģinājuma laikā no vairāku metru augstuma nogāzusies 330 tonnas smaga reaktora daļa.
Baltkrievijas Enerģētikas ministrija tikai 26.jūlijā oficiāli apstiprināja, ka Astravjecas AES izveidojusies "ekstremāla situācija", bet vēl nav sniegusi sīkāku informāciju par incidenta raksturu.
Lietuva uzskata, ka Baltkrievijai būtu jāizveido starptautiska ekspertu komanda, kas izanalizētu situāciju un sniegtu rekomendācijas.
Minskai arī ierosināts piesaistīt neatkarīgus starptautiskus ekspertus AES būvniecības objekta, būvdarbu un to kvalitātes novērtēšanai.
Baltkrievija savas AES būvei izraudzījusies vietu aptuveni 30 kilometrus no Lietuvas robežas un 50 kilometrus no Viļņas-Grodņas apgabala Astravjecas rajonā. Turklāt dzesēšanas vajadzībām plānots izmantot ūdeni no Neres upes, kas tālāk tek cauri Lietuvas galvaspilsētai. Arī no Latvijas robežas šo kodolspēkstaciju šķirs tikai aptuveni 110 kilometri.
Lietuvu satrauc neatbildētie jautājumi par to, kā tiks veikta izlietotās kodoldegvielas un radioaktīvo atkritumu apsaimniekošana un kā tiktu nodrošināta Viļņas evakuācija iespējamas kodolavārijas gadījumā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
