Berlīnei ir dziļas bažas par Turcijā pēc neveiksmīgā apvērsuma mēģinājuma notikušajām masveida aizturēšanām, norādīja ministrs.
Tai pašā laikā Turcija uzskata, ka Vācija pret 15. jūlijā notikušo puča mēģinājumu neizturas pietiekami nopietni, un Ankaru saniknojis dažu Vācijas mediju paustais, ka apvērsumu organizējis Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdoans.
"Mēs viens ar otru runājam kā emisāri no divām dažādām planētām," atzina Šteinmeiers, uzstājoties Štrālzundē, Vācijas ziemeļos. "Praktiski nav pamata sapratnei (..) nav pamata diskusijām," uzsvēra ministrs.
"Mums ir tiesības jautāt, vai desmitu tūkstošu advokātu, tiesnešu, žurnālistu, karavīru masveida aizturēšana, raidorganizāciju un laikrakstu slēgšana tika veikta likuma varas ietvaros," viņš paziņoja.
Šteinmeiers arī atkārtoja, ka nāvessoda atjaunošana Turcijā liegs valstij iestāties Eiropas Savienībā (ES). Viņš tomēr brīdināja pāragri nepārtraukt sarunas par Turcijas iestāšanos blokā, kā to bija rosinājis Austrijas kanclers Kristiāns Kerns. Ministrs arī paziņoja, ka ES un Turcija turpinās pildīt vienošanos par nelegālās imigrācijas ierobežošanu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
