Austrijas ārlietu ministrs Sebastians Kurcs iebilst pret jebkādiem soļiem, kas tuvinātu Turcijas iestāšanos Eiropas Savienībā (ES), norādīts sestdien publiskotos intervijas fragmentos.
Intervijā laikrakstam "Kurier" ministrs pauda savu opozīciju pret jaunu iestāšanās sarunu sadaļu atvēršanu ar Turciju.
"Man ir teikšana par to, kas notiek [ES] Ārlietu ministru Padomē, kur tiks lemts par jaunu sadaļu atvēršanu ar Turciju, un es iestājos pret to," viņš norādīja intervijas fragmentos.
Kurcs piebilda, ka līdzīgi domā ar Austrijas kanclers Kristiāns Kerns, kurš septembrī paredzētajā ES samitā centīsies "pārliecināts citu valstu un valdību vadītājus, lai apturētu iestāšanās sarunas ar Turciju".
Kā ziņots, Kerns trešdien nāca klajā ar aicinājumu pārtraukt sarunas ar Turciju par tās uzņemšanu ES.
"Mums ir jāatzīst realitāte – iestāšanās sarunas šobrīd ir tikai fikcija," medijiem norādīja Kerns. "Mēs zinām, ka Turcijas demokrātijas standarti ir tālu no pietiekamiem, lai attaisnotu tās iestāšanos."
Kerns atklāja Austrijas sabiedriskajai raidorganizācijai ORF, ka 16. septembrī paredzētajā ES samitā vēlas sākt diskusijas par šo jautājumu.
Savukārt Austrijas aizsardzības ministrs Hanss Pēters Doskocils Turciju salīdzināja ar "diktatūru" un norādīja, ka "šādai valstij nav vietas ES".
"Ir pienācis laiks skaidri pateikt, ka ES sarunas ar Turciju ir jāatliek vai jāizbeidz," intervijā ziņu aģentūrai APA sacīja ministrs.
Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žans Klods Junkers ceturtdien noraidījis Austrijas aicinājumu pārtraukt sarunas ar Turciju par iestāšanos ES, brīdinot, ka tā būtu smaga kļūda.
"Ja tagad Turcijai tiktu radīts iespaids, ka neatkarīgi no jebkā ES nav gatava Turciju uzņemt, tad es sacītu, ka tā ir nopietna ārpolitiska kļūda," sarunā ar Vācijas sabiedrisko raidorganizāciju ARD norādīja Junkers.
Vēl pirms Junkera paziņojuma EK preses sekretāra vietniece Mina Andrejeva atgādināja, ka iestāšanās sarunās tiek ņemta vērā virkne prasību, arī "likuma varas, cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošana".
"Šobrīd [līderu vidū] jaunu sarunu sadaļu atvēršana netiek apspriesta," viņa sacīja.
Jaunu iestāšanās sarunu sadaļu ES ar Turciju atvēra jūnijā.
Turcija pirmo reizi pieteicās iestājai blokā 1987. gadā, bet uzņemšanas sarunas sākās 2005. gadā. Līdz šim sarunu progress bijis lēns. No 35 sarunu sadaļām ir atvērtas tikai 15, bet tikai viena sekmīgi noslēgta. Sarunas īpaši traucē cilvēktiesību situācija Turcijā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
