Vairāk nekā puse Lietuvas cittautiešu aizstāvētu valsti bruņota iebrukuma gadījumā, liecina Lietuvas Austrumeiropas pētījumu centra pasūtītās aptaujas rezultāti.
Pētījuma ietvaros 2016. gada jūnijā un jūlijā aptaujāti 500 respondenti vecumā no 18 līdz 74 gadiem, raksta portāls "Delfi.lt". No tiem 46 % poļu, 35 % krievu, 8 % baltkrievu, 6 % ukraiņu, 2 % ebreju un 3 % citu tautību pārstāvju.
Uz jautājumu, vai viņi aizstāvētu Lietuvu uzbrukuma gadījumā, apstiprinoši atbildējuši 64,8 % respondentu. Lielāks pozitīvas atbildes īpatsvars (74,6 %) ir starp tiem cittautiešiem, kuri labi pārvalda lietuviešu valodu (lasa, raksta un runā), tiem, kas mācījušies lietuviešu skolās (81,1 %), kas precējušies ar lietuviešiem vai kuriem ir augstākā izglītība (80,5 %).
2014. gadā Lietuvā notika Eiropas vērtību pētījums, kurā atklājās, ka draudu gadījumā valsti gatavi aizstāvēt 57 % iedzīvotāju, atgādina portāls. Vēl 2005. gadā to bija 32 %. Bet līdz šim Lietuvā nebija veikts pētījums, kur jautājumi par valsts aizsardzību uzdoti tikai nacionālajām minoritātēm.
No jūnijā un jūlijā pētījuma ietvaros aptaujātajiem cittautiešiem lielāku gatavību aizstāvēt Lietuvu pauduši krievi – 65 %, kamēr starp poļiem tie bijuši 59,9 %.
"Jautājumā par valsts aizsardzību krievi vienmēr ir bijuši aktīvāki, sevišķi gados jaunāki iedzīvotāji, kas identificējas ar šo valsti. Apskatiet iesaucamo sarakstus – viņi iet un dienē," stāsta aptauju veikušā uzņēmuma "Baltijos tyrimai" direktora vietnieks Romas Mačjunas.
Tikmēr tikai 42,8 % aptaujāto piekrituši apgalvojumam, ka Lietuvas drošībai ir svarīga dalība NATO un Eiropas Savienībā (ES). 22,2 % tam nav piekrituši, norāda "Delfi.lt". Apgalvojumam, ka daļa nacionālo minoritāšu ir nelojāli pret Lietuvu, piekritusi mazāk nekā trešdaļa aptaujāto. 31,2 % tam nepiekrita, bet 33,4 % nav ne piekrituši, ne nepiekrituši.
Interesantu ainu atklāj jautājumi par starptautisko politiku. Tā 52,8 % cittautiešu piekrituši Krievijas propagandas apgalvojumam, ka Kremļa politika ir adekvāta reakcija pret to vērstajām ASV un NATO darbībām.
Turklāt Krimas okupāciju par likumīgu darbību uzskata 42,8 % respondentu. Visvairāk tam piekrīt krievu skolu absolventi (48,3 %), poļu skolu beidzēji (39,5 %) un cilvēki, kas slikti pārvalda lietuviešu valodu (65,6 %).
40,8 % aptaujāto piekrituši Krievijas prezidenta Vladimira Putina slavenajai frāzei, ka PSRS sabrukums ir pati lielākā ģeopolitiskā katastrofa, liecina pētījuma rezultāti.
Šāds pētījums kļuvis aktuāls pēc tam, kad 2014. gadā Krievija ar ieganstu par krievvalodīgo iedzīvotāju aizsardzību okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu un Kremlim lojālie kaujinieki pārņēma daļu Luhanskas un Doņeckas apgabala.
Daļa krievvalodīgo Ukrainas iedzīvotāju priecājās un atklāti atbalstīja Krievijas darbības, tāpēc Ukrainas notikumi satrauca Baltijas valstis, kurās arī ir vērā ņemams krievvalodīgo iedzīvotāju skaits. Nav noslēpums, ka Kremlis šos iedzīvotājus cenšas izmantot savu mērķu sasniegšanai.
"Realizēt Krievijas darbības Lietuvā palīdz arī Maskavai lojāli krievvalodīgo līderi, kuri sauc sevi par tautiešiem," jau iepriekš savā ziņojumā secināja Lietuvas Valsts drošības departaments. Krievija Lietuvā finansē divas sev lojālas krievvalodīgo organizācijas – Pamattiesību aizsardzības un pētījumu centru, kā arī Neatkarīgo cilvēktiesību centru, atgādina portāls.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
