Vācijā joprojām dzīvo vismaz astoņi nacistu kara noziegumos aizdomās turētie  (18)

Galvenās nacionālsociālistu noziegumu izmeklēšanas pārvaldes vadītājs Jenss Rommels aģentūrai DPA otrdien pavēstīja, ka starp aizdomās turētajiem ir četri vīrieši un četras sievietes, kas strādājuši Štuhofas koncentrācijas nometnē, kura atradās netālu no toreizējās Dancigas.

Šobrīd nav īsti skaidrs, vai par šiem aizdomās turētajiem jau iepriekš bijis zināms.

Sākotnējās izmeklēšanas lietas Galvenā nacionālsociālistu noziegumu izmeklēšanas pārvalde tagad nodevusi pēc piekritības vietējām prokuratūrām.

Aizdomās turētie vīrieši dienējuši kā nometnes apsargi, kamēr sievietes strādājušas Šuthofā tādos amatos kā mašīnrakstītājas vai telefonistes, norādīja Rommels.

Pasaules Ebreju kongress jau atzinīgi novērtējis Vācijas varasiestāžu kārtējo veikumu nacistu kara noziedznieku saukšanā tiesas priekšā.

"Vācijas apņēmība atklāt vairāk nacistu nometņu apsargu ir uzmundrinoša," norādīja Pasaules Ebreju kongresa prezidents Ronalds Lauders. "Ir svarīgi, lai visi tie, kas piedalījās ebreju genocīdā un noziegumos pret cilvēcību, stātos tiesas priekšā neatkarīgi no viņu vecuma."

Astoņi aizdomās turētie, kam tagad draud apsūdzības par līdzdalību vairākos tūkstošos slepkavību, dzimuši laikā no 1918. līdz 1927. gadam.

Galvenā nacionālsociālistu noziegumu izmeklēšanas pārvalde aktivizēja iespējamo nacistu kara noziedznieku tiesisko vajāšanu 2011. gadā, kad Vācijā tika notiesāts bijušais nāves nometnes apsargs Džons Demjaņuks, pamatojoties tikai uz to, ka viņš bija strādājis Sobiboras nometnē okupētās Polijas teritorijā.

Kamēr iepriekš kādreizējie nacisti tika tiesāti par konkrētiem noziegumiem, kurus tie pastrādājuši, Demjaņuks tika atzīts par vainīgu, pamatojoties vienīgi uz dienesta faktu Sobiboras nāves nometnē.

Kā norādīja tiesnesis Ralfs Alts, pierādījumi viņu pārliecinājuši, ka Demjaņuks ir bijis koncentrācijas nometnes apsargs un "kā apsargs viņš piedalījās vismaz 28 000 cilvēku noslepkavošanā".

Ukrainā dzimušajam Demjaņukam Minhenes tiesa piesprieda piecu gadu cietumsodu. Pēc notiesāšanas Demjaņuks gan tika atbrīvots līdz brīdim, kad savu lēmumu šajā lietā pieņems apelācijas instance, taču 2012. gada maijā viņš mira, tā arī nesagaidījis sprieduma pārskatīšanu.

Spriedums Demjaņuka lietā mudināja Galveno nacionālsociālistu noziegumu izmeklēšanas pārvaldi atkārtoti pārskatīt iepriekš slēgtās lietas, kas bija ierosinātas pret vēl dzīvajām personām, kuras tiek turētas aizdomās par līdzdalību nacistu kara noziegumos.

Tomēr spriedums Demjaņuka lietā netiek vērtēts viennozīmīgi.

Piemēram, Seržs Klārsfelds, Francijas jurists un nacistu "mednieks", pēc prāvas pauda vilšanos, norādot, ka tiesā nav sniegtas nekādas jaunas detaļas šajā lietā un ka tieša Demjaņuka piedalīšanās slepkavībās tā arī netika pierādīta.

"Visi liecinieki ir miruši, un nav nekādu dokumentu, jo viņš bija sīka zivs," intervijā aģentūrai AFP savulaik norādīja Klārsfelds. Spriedums, kurā atzīta Demjaņuka vaina, "var atvērt durvis apsūdzībām par netaisnu tiesu", atzina nacistu mednieks.