Baltkrievija pieņēmusi lēmumu nomainīt Astravjecas atomelektrostacijas AES) reaktora korpusu pēc tur notikušā incidenta, par kuru asu sašutumu pauda Lietuva, ceturtdien paziņoja Baltkrievijas enerģētikas ministrs Vladimirs Potupčiks.
"Jau ir pieņemts lēmums par korpusa nomaiņu," viņš teica žurnālistiem Krievijas pilsētā Tjumeņā.
Ministrs neprecizēja nosaukumu kompānijai apakšuzņēmējai, kas pieļāva incidentu AES, kura tiek būvēta netālu no Lietuvas robežas. Viņš norādīja, ka tā ir Krievijas kompānija, kas ietilpst valsts atomenerģētikas grupas "Rosatom" struktūrā.
"Jau ir pieņemts atbilstošs administratīvs lēmums saistībā ar šo apakšuzņēmēju. Svarīgs ir pats fakts - tas ir nopietns objekts, kurā drošības jautājums ir būtisks," piebilda Baltkrievijas enerģētikas ministrs.
Savukārt "Rosatom" paziņoja, ka nevar komentēt Baltkrievijas enerģētikas ministra teikto, jo oficiāls pieteikums par reaktora nomaiņu no Baltkrievijas nav saņemts.
""Rosatom" uzskata, ka ir priekšlaicīgi kaut ko komentēt, jo oficiālu pieteikumu no Baltkrievijas puses neesam saņēmuši," vēstīja "Rosatom" preses dienests.
Tas arī norādīja, ka apakšuzņēmējs "Sezam", kura vainas dēļ notika incidents ar reaktora korpusu, neietilpst "Rosatom" struktūrā.
Savukārt Baltkrievijas Valsts atomenerģētikas aģentūra paziņoja, ka pagaidām nav saņemta informācija par reaktora korpusa nomaiņu jaunbūvējamā AES. "Iespējams, ka lēmums [par korpusa nomaiņu] jau ir pieņemts, un iespējams, ka pat dokumenti ir noformēti. Taču pagaidām tādu informāciju visi nav saņēmuši," aģentūrai "Interfax" sacīja aģentūras komunikācijas un sabiedrības informēšanas nodaļas priekšnieks Oļegs Soboļevs.
Viņš sacīja, ka korpusa nomaiņas jautājums ir izraisījis plašu rezonansi un "tam pievērsies ir pat valsts prezidents" Aleksandrs Lukašenko. Viņš pieļāva, ka vienota oficiāla pozīcija par reaktora korpusa nomaiņu tiks pausta valdības līmenī. Tāpat viņš vērsa uzmanību uz to, ka lēmumu par korpusa nomaiņu pieņem valdība, nevis Valsts atomenerģētikas aģentūra.
Baltkrievija savas AES būvei izraudzījusies vietu aptuveni 30 kilometrus no Lietuvas robežas un 50 kilometrus no Viļņas - Grodņas apgabala Astravjecas rajonā. Turklāt dzesēšanas vajadzībām plānots izmantot ūdeni no Neres upes, kas tālāk tek cauri Lietuvas galvaspilsētai. Arī no Latvijas robežas šo kodolspēkstaciju šķirs tikai aptuveni 110 kilometri.
Lietuvu satrauc neatbildētie jautājumi par to, kā tiks veikta izlietotās kodoldegvielas un radioaktīvo atkritumu apsaimniekošana un kā tiktu nodrošināta Viļņas evakuācija iespējamas kodolavārijas gadījumā.
Lietuva 28. jūlijā iesniedza notu Baltkrievijai saistībā ar Astravjecas AES būvniecības gaitā notikušo incidentu ar reaktora korpusu, kurš nogāzies no vairāku metru augstuma.
"Rosatom" ģenerāldirektora vietnieks Aleksandrs Lokšins intervijā, kas publicēta "Rosatom" interneta vietnē, apstiprināja, ka 10. jūlijā viens no apakšuzņēmējiem pārvietoja reaktora korpusu. To bija plānots izdarīt ar ceļamkrānu, 10 metru augstumā pārvietojot 330 tonnu smago korpusu, nemainot tā horizontālo stāvokli. Tomēr procesā tika pieļautas atkāpes no instrukcijas, un rezultātā korpuss nogāzās.
Lokšins sacījis, ka "reaktora pārvietošanās ātrums nepārsniedza gājēja pārvietošanās ātrumu". Viņš uzsvēra, ka incidenta dēļ nekādi zaudējumi nav radušies.
Spēkstacijā būs divi energobloki ar 1200 megavatu jaudu. Pirmo energobloku ekspluatācijā nodot plānots 2018. gada, bet otro - 2020. gadā. Tās būvdarbu ģenerāluzņēmēja ir Krievijas valsts atomenerģētikas korporācijas "Rosatom" meitassabiedrība "Atomstrojeksport".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
