Ar Astravjecas AES korpusa maiņu ir par maz, brīdina Lietuvas premjers

Vienlaikus viņš paudis pārliecību, ka spēkstacijai, kas tiek celta Lietuvas robežas tuvumā, ir jāveic stresa testi, lai pārliecinātos, ka tā tiešām būs droša, un to rezultāti jāiesniedz Lietuvai.

"Ja korpuss tiešām tiks nomainīts, tas nozīmē, ka Baltkrievija atzinusi, ka šā objekta būvdarbos saskārusies ar drošības problēmām. Tas ir apsveicams pirmais solis, ja tiek atzīts, ka ne viss ir kārtībā, tomēr ar to nepietiek," premjera viedokli paudusi viņa preses sekretāre Evelīna Butkute-Lazdauskiene.

"Baltkrievijas mediji vēsta, ka būvdarbu ģenerāluzņēmēja [Krievijas valsts atomenerģētikas korporācijas] "Rosatom" meitsabiedrība "Atomprojekt" septembrī gatavojas veikt Astravjecas AES stresa testus, kuru rezultātus Baltkrievija sola iesniegt arī Lietuvai. Mēs jau ilgu laiku pieprasām veikt šādus testus, kuru laikā tiktu izvērtēta AES seismiskā drošība, drošība ekstremālos laikapstākļos, pārbaudīts, kā tiktu garantēta drošība energoapgādes traucējumu gadījumā un tamlīdzīgi. Tātad nāksies nemitīgi sekot situācijai," viņa norādījusi.

Tikmēr Lietuvas enerģētikas ministrs Roks Masjulis sacījis, ka reaktora korpusa nomaiņa ir "vienīgais pareizais lēmums", bet ar to nepietiek – Baltkrievijai būtu jāielaiž arī neatkarīgi eksperti un jāatļauj viņiem uzraudzīt būvdarbu gaitu.

"Manuprāt, šajā gadījumā lēmums varēja būt tikai tāds – citas izvēles nebija. Tomēr mēs gaidām, ka Baltkrievija parādīs kaimiņvalsts cienīgu attieksmi un pilnveidos visu būvdarbu uzraudzību, piesaistot arī starptautiskos novērotājus, lai tādi incidenti neatkārtotos, bet, ja tomēr atkārtotos, informācija par to tiktu atsūtīta tūdaļ, nevilcinoties nedēļām," izteicies ministrs.

Pēc viņa sacītā, kamēr šādu novērotāju nav, nevar pilnībā apgalvot, ka Baltkrievija tiešām nomainīs reaktora korpusu. Tomēr viņš paudis cerību, ka Minska neriskēs un izpildīs solīto, jo reaktora drošība ir svarīga arī pašai Baltkrievijai.

Jau vēstīts, ka internetā bija izplatījušās ziņas, ka 10. jūlijā AES būvlaukumā izmēģinājuma laikā no vairāku metru augstuma nogāzusies 330 tonnas smaga reaktora daļa. "Rosatom" notikušo atzina, norādot, ka iekārta nav cietusi, bet paužot gatavību pēc pasūtītāja vēlēšanās reaktora korpusu nomainīt.

Lietuvas valdība par šo incidentu iesniedza notu Baltkrievijai, bet ārlietu, enerģētikas un vides ministri nosūtīja vēstuli Eiropas Komisijas (EK) viceprezidentam Eiropas Savienības (ES) enerģētikas savienības jautājumos Marošam Šefčovičam un ES klimata un enerģētikas komisāram Migelam Ariasam Kanjetem, lūdzot ES aktīvi iesaistīties kodoldrošības jautājumu risināšanā.

Kā ziņots, Baltkrievijas enerģētikas ministrs Vladimirs Potupčiks ceturtdien žurnālistiem Tjumeņas pilsētā Krievijā pavēstīja, ka pēc minētā incidenta AES korpusu paredzēts nomainīt.

Ministrs neprecizēja nosaukumu kompānijai apakšuzņēmējai, kas pieļāva incidentu, vien norādīja, ka tā ir Krievijas kompānija, kas ietilpst valsts atomenerģētikas grupas "Rosatom" struktūrā.

Savukārt "Rosatom" paziņoja, ka nevar komentēt Potupčika teikto, jo oficiāls pieteikums par reaktora nomaiņu no Baltkrievijas nav saņemts.

Tas arī norādīja, ka apakšuzņēmējs "Sezam", kura vainas dēļ notika incidents ar reaktora korpusu, neietilpst "Rosatom" struktūrā.

Savukārt Baltkrievijas Valsts atomenerģētikas aģentūra paziņoja, ka pagaidām nav saņemta oficiāla informācija par reaktora korpusa nomaiņu. Aģentūras komunikācijas un sabiedrības informēšanas nodaļas priekšnieks Oļegs Soboļevs gan atzina, ka šis jautājums izraisījis plašu rezonansi un "tam pievērsies pat valsts prezidents" Aleksandrs Lukašenko. Viņš pieļāva, ka vienota oficiāla pozīcija par reaktora korpusa nomaiņu tiks pausta valdības līmenī.

Baltkrievija savas AES būvei izraudzījusies vietu aptuveni 30 kilometrus no Lietuvas robežas un 50 kilometrus no Viļņas – Grodņas apgabala Astravjecas rajonā. Turklāt dzesēšanas vajadzībām plānots izmantot ūdeni no Neres upes, kas tālāk tek cauri Lietuvas galvaspilsētai. Arī no Latvijas robežas šo kodolspēkstaciju šķirs tikai aptuveni 110 kilometri.

Spēkstacijā būs divi energobloki ar 1200 megavatu jaudu. Pirmo energobloku ekspluatācijā nodot plānots 2018. gada, bet otro – 2020. gadā.

Lietuvu satrauc neatbildētie jautājumi par to, kā tiks veikta izlietotās kodoldegvielas un radioaktīvo atkritumu apsaimniekošana un kā tiktu nodrošināta Viļņas evakuācija iespējamas kodolavārijas gadījumā.

"Rosatom" ģenerāldirektora vietnieks Aleksandrs Lokšins intervijā, kas publicēta "Rosatom" interneta vietnē, apstiprinājis, ka 10. jūlijā viens no apakšuzņēmējiem pārvietoja reaktora korpusu. To bija plānots izdarīt ar ceļamkrānu, 10 metru augstumā pārvietojot 330 tonnu smago korpusu, nemainot tā horizontālo stāvokli. Tomēr procesā tika pieļautas atkāpes no instrukcijas, un rezultātā korpuss nogāzās.

Lokšins sacījis, ka "reaktora pārvietošanās ātrums nepārsniedza gājēja pārvietošanās ātrumu". Viņš uzsvēra, ka incidenta dēļ nekādi zaudējumi nav radušies.