Krievija jau jūlijā paziņoja, ka plāno Krimā nogādāt "S–400 Triumf", kas ir izvietotas arī Sīrijā, kur Maskava veic gaisa uzlidojumus Damaskas režīma atbalstam.
Sistēma var izsekot aptuveni 300 mērķus un vienlaikus notriekt vairāk nekā 30 mērķus vairāku simtu kilometru rādiusā.
Krievijas gaisa spēku un pretgaisa aizsardzības 4. armijas pavēlnieks Viktors Sevostjanovs aģentūrai "Interfax" piektdien teica, ka "S–400 Triumf" izmēģinājuma kaujas dežūras Krimā kopā ar tur jau izvietotajiem kompleksiem sāksies septembrī, bet no 1. decembra Krimas pretgaisa aizsardzību nodrošinās tikai "Triumf".
Kopš Krimas okupācijas Krievija ir pastiprinājusi savu militāro klātbūtni pussalā, kur bāzēta Krievijas Melnās jūras flote. Šonedēļ spriedze saasinājusies, jo Krievijas Federālā drošības dienests (FDD) paziņojis, ka tas okupētajā Krimā novērsis Ukrainas militārā izlūkdienesta "teroraktus" un atvairījis Kijevas spēku bruņotu uzbrukumu.
Krievijas prezidents Vladimirs Putins saistībā ar to apsūdzēja Ukrainu, ka tā esot ķērusies pie "terora prakses".
Porošenko kategoriski noraidījis Maskavas apsūdzības kā "bezjēdzīgas un ciniskas". Viņš uzsvēra, ka tās ir fantāzijas un kārtējais iemesls, lai Ukrainai izteiktu jaunus kara draudus.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
