Lietuvai jāgādā par civilās aizsardzības plāniem un jābūt gatavai evakuēt iedzīvotājus gadījumā, ja šobrīd Baltkrievijā topošajā Astravjecas atomelektrostacijā (AES) nākotnē notiktu avārija, uzsvērusi Seima spīkere Loreta Graužiniene.
"Ir jārunā ne tikai par elektroenerģijas piegādāšanu vai nepiegādāšanu, pieņemšanu vai nepieņemšanu. Pirmām kārtām jārunā par mūsu cilvēku, Viļņas pilsoņu, drošību. Ir jāizstrādā civilās aizsardzības plāni un programmas, kā šo drošību garantēt (..). Pašlaik mēs absolūti neesam tam gatavi. Ja tagad vajadzētu evakuēt Viļņu, pat nespēju iedomāties, kā tas tiktu izdarīts," viņa sacījusi radiostacijai "Žiniu radijas".
Kā atzinusi Graužiniene, šobrīd nedz Lietuvai, nedz Eiropas Savienībai nav sviru, lai apturētu Astravjecas AES celtniecību un jautājuma risināšana faktiski nokavēta.
"Brīdis, kad Lietuva varēja aktīvi darboties, ir palaists garām. Tagad būvdarbi norisinās pilnā apjomā, nav noslēpums, ka tos finansē Krievija, tādēļ šis jautājums pašlaik ir ļoti sarežģīts. (..) Procesu vajadzēja apturēt sākumā, kad tas vēl bija iespējams," izteikusies Lietuvas parlamenta vadītāja.
Jau ziņots, ka jūlijā topošās spēkstacijas būvlaukumā pārvietošanas laikā nogāzās AES reaktora korpuss. Tas ir šimbrīžam nopietnākais incidents AES būvniecībā.
Lietuvas valdība par šo incidentu iesniedza Baltkrievijai notu, bet ārlietu, enerģētikas un vides ministri nosūtīja vēstuli Eiropas Komisijas (EK) viceprezidentam Eiropas Savienības (ES) enerģētikas savienības jautājumos Marošam Šefčovičam un ES klimata un enerģētikas komisāram Migelam Ariasam Kanjetem, lūdzot ES aktīvi iesaistīties kodoldrošības jautājumu risināšanā.
Baltkrievijas Enerģētikas ministrija ir informējusi Krievijas pusi par lēmumu nomainīt reaktora korpusu, un Krievijas valsts atomenerģētikas korporācija "Rosatom" apsolījusi to izdarīt.
Baltkrievija savas AES būvei izraudzījusies vietu aptuveni 30 kilometrus no Lietuvas robežas un 50 kilometrus no Viļņas - Grodņas apgabala Astravjecas rajonā. Turklāt dzesēšanas vajadzībām plānots izmantot ūdeni no Neres upes, kas tālāk tek cauri Lietuvas galvaspilsētai. Arī no Latvijas robežas šo kodolspēkstaciju šķirs tikai aptuveni 110 kilometri.
Lietuvu satrauc neatbildētie jautājumi par to, kā tiks veikta izlietotās kodoldegvielas un radioaktīvo atkritumu apsaimniekošana un kā tiktu nodrošināta Viļņas evakuācija iespējamas kodolavārijas gadījumā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
