ASV viceprezidents Džo Baidens trešdien vizītē Kosovā apliecinājis, ka Savienotās Valstis paliks Kosovas neatkarības aizstāves, bet brīdināja amatpersonas, ka tām jācīnās pret "korupcijas vēzi".
Baidens, kurš pēdējo reizi Kosovu apmeklēja 2009. gadā, tikās ar Kosovas prezidentu Hašimu Tači un citām amatpersonām un piedalījās ceremonijā, kurā viena no Prištinas ielām tika pārdēvēta Baidena mirušā dēla vārdā. Baidena dēls, kurš agrāk strādāja Kosovā, nomira pagājušā gadā no vēža.
"Es šodien esmu šeit, lai apliecinātu, ka Savienotās Valstis turpinās atbalstīt Kosovas valsti tās ceļojumā uz kļūšanu par plaukstošu, mierīgu un multietnisku demokrātiju," žurnālistiem paziņoja Baidens.
"Jūsu panākumi ir manas valsts interesēs (..). Jo, ja jums izdosies, reģionam izdosies, Eiropas reģionam, kas nekad nav bijis pilnībā un viscaur integrēts Eiropā," viņš piebilda.
Baidens norādīja, ka dosies prom no Kosovas ar "atjaunotu cerības sajūtu" un jūtot atvieglojumu, ka atbalstījis Kosovas neatkarību, ko tagad atzinušas jau vairāk nekā 100 valstis.
Vienlaikus Baidens aicināja Kosovas līderus uzmanīties no briesmām, ko rada korupcija, norādot, ka tas ir bīstams vēzis, kas saēd jebkuru sabiedrību, kurā pastāv.
"Īsumā, tas apdraud visu, ko kosovieši cer sasniegt, par ko cer kļūt," paziņoja ASV viceprezidents, piebilstot, ka arī vardarbība un iebiedēšana netiek paciesta nevienā modernā demokrātijā.
Opozīcijas politiķi pēdējā gada laikā vairākkārt izpūtuši asaru gāzi Kosovas parlamentā, protestējot pret vienošanos, kas ar Eiropas Savienības starpniecību panākta Kosovas un Serbijas starpā un paredz plašāku tiesību garantēšanu Kosovas serbiem.
Notikuši arī protesti pret korupciju, kurā demonstranti apsūdz Tači un citas augsta ranga amatpersonas.
Kosovas sabiedrībā valda ļoti pozitīvs priekšstats par Vašingtonu, kura bauda pateicību par ieguldījumu Kosovas kara izbeigšanā.
Kosovas karš, kas ilga no 1998. līdz 1999. gadam, beidzās, kad pēc 11 nedēļas ilgas NATO bombardēšanas kampaņas Serbijas spēki pameta teritoriju. ASV atbalstīja šo uzlidojumu sākšanu.
Tikmēr Serbijas tautas atmiņā NATO bombardēšana joprojām atstājusi dziļas rētas.
Pārsvarā albāņu apdzīvotā Kosova par neatkarību vienpusēji paziņoja 2008. gadā - deviņus gadus pēc bombardēšanas. Serbija nekad nav atzinusi Kosovas neatkarību.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
