Krievvalodīgo vidū populārākās Latvijas partijas "Saskaņa" līderis – Rīgas mērs Nils Ušakovs – nav Krievijas prezidenta Vladimira Putina ieliktenis Latvijā, vienā no vecākajiem britu izdevumiem "The Spectator" pēc vizītes Rīgā raksta pieredzējušais apskatnieks Niks Kohens.
"Viņš nekad nav kritizējis Kremli, bet vienlaikus, saprot simbolisko nozīmi, viņš Rīgas ostā taisījis smaidīgu selfiju ar ASV spēku tankiem ostā," izdevuma portāla komentāru sadaļā raksta Kohens.
Oksfordas Universitātes politikas, filozofijas un ekonomikas nodaļas absolvents arī atgādina kādu Ušakova citātu: "Es esmu dzimis šeit. Tas bija mans pārdomāts lēmums pieņemt Latvijas pasi. Es esmu Latvijas pilsonis, krieviski runājošs latvietis, kurš ir savas valsts patriots."
Kohens Ušakova izteikumus analizē, norādot, ka, iespējams, tas ir tālākais, cik tālu var iet politiķis, neriskējot sadusmot savus, lielākoties, krievvalodīgos vēlētājus.
"Pat ja neizskatās, ka krievu minoritāte šeit izjustu kādu dziļu aizvainojumu, ko Putins varētu izmantot, Latvijas politikā galvenais sadalījums ir etniskais, pārējais viss ir otršķirīgs," raksta Kohens, pieminot Latvijā vienmēr aktuālus jautājumus – pilsonības statusu un to, vai kāds no krievvalodīgajiem iedzīvotājiem ir vai nav atzinis okupācijas faktu. Viņš tostarp atgādina, ka Krievija savulaik izmantoja tieši krievvalodīgo aizvainojumu kā ieganstu, lai uzbruktu Ukrainai.
Publikācijā autors arī atsaucas uz akadēmiskiem pētījumiem, tos gan neprecizējot, sacīdams, ka krievi, īpaši jaunākā paaudze, Latvijā ir priecīgi izmantot Eiropas Savienības sniegtās brīvības. "Neskatoties uz viņu sūdzībām par krievu valodas lomas samazināšanu vai krievu propagandas ietekmi, Latvijas krievi neizskatās pēc kādas citas valsts piektās kolonnas," raksta Kohens.
Viņš arī raksta, ka Rīga itin nemaz neatgādina fronti, kā to mēdz raksturot rietumi mediji, un piebilst, ka, ja Rīgā pie debesīm neslietos Brežņeva laika augstceltnes, tad pilsētu tik pat labi varētu sajaukt ar kādu galvaspilsētu Rietumeiropā.
Tāpat Kohens piebilst, ka Baltijā NATO spēki labi apzinās, ka gaisa aizsardzības nodrošinājums nav pietiekams, un, ja Krievija vēlētos, tad tās spēki līdz Rīgai nokļūtu četru stundu laikā.
"Latvieši, lietuvieši un igauņi cīnījušies kopā ASV Afganistānā, bez iebildēm pildījuši bīstamus uzdevumus. Tikmēr Amerika vai vismaz Amerikas labējie tagad glaimo ienaidniekiem tādā līmenī, ka Ņūts Gingričs (bijušais ASV Kongresa Pārstāvju palātas spīkers) atļaujas Igauniju dēvēt par Sanktpēterburgas piepilsētu," raksta Kohens.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
