Eksperti skeptiski par Gilena kustības 'mērenā islāma' tēlu  (4)

Ankaras varasiestādes Gilenu un viņa atbalstītājus apsūdzējušas neveiksmīgā 15. jūlija militārā apvērsuma mēģinājuma organizēšanā, un daļā eiropiešu tas raisījis simpātijas pret ASV dzīvojošo sludinātāju, ņemot vērā fonu, kuru rada arvien autoritārākais Turcijas prezidenta Redžepa Tajipa Erdogana režīms.

Turcijā Gilena kustība pasludināta par teroristisku organizāciju, bet viņš pats – par Erdogana režīma galveno ienaidnieku, kamēr daudzi vācieši viņu uzskata par mērenā islāma pārstāvi.

Taču islāma eksperts Torestens Geralds Šneiders uzskata, ka šāda priekšstata galvenais cēlonis ir neinformētība par Gilena kustību, kā arī negatīvais viedoklis par Erdoganu.

"Vāciešu vērtējums rodas no pieņēmuma, ja Erdogans ir slikts, tad Gilena kustībai jābūt labai," skaidro Šneiders.

Lai gan Gilena kustība pēdējo gadu laikā ievērojami nostiprinājusies Vācijā, kur turku kopienas piederīgo skaits sasniedzis gandrīz trīs miljonus, neatkarīgu pētījumu par šo organizāciju ir maz. Pieaugot bailēm no radikālā islāma un terorisma, daudziem vāciešiem veidojas pozitīvs priekšstats par Gilena atbalstītājiem, kuri ārēji atgādina modernas sabiedrības locekļus un ir gatavi dialogam.

Taču Šneiders apšauba, ka Gilens un viņa kustība būtu nevainīgs mērens grupējums pretstatā Erdoganam.

"Es pret Gilena kustību izturos ar lielāku skepsi, vismaz pret to Gilena atbalstītāju paziņojumiem, kas izplata savu pasaules uzskatu un ideoloģiju ar visai dīvainiem un slepeniem līdzekļiem. Viņu paziņojumi cita starpā paredz iefiltrēšanos zināmās institūcijās, lai uzspiestu savu ideoloģiju. To visu nepieciešams izpētīt," uzsver eksperts.

Gilens, kura kustība zīmīgā kārtā nes nosaukumu "Hizmet" (dienests; kalpošana), brīvprātīgajā trimdā Pensilvānijā dzīvo kopš 1999. gada, kad viņš tika apsūdzēts par mēģinājumu gāzt Turcijas sekulāro iekārtu un izveidot teokrātisku valsti, lai gan pats sludinātājs joprojām apgalvo, ka uz ārzemēm devies ar veselību saistītu iemeslu dēļ.

Kad pašreizējais Turcijas prezidents savulaik uz aizliegtās islāmistu kustības bāzes dibināja šobrīd valdošo Taisnīguma un attīstības partiju (AKP), Gilens bija Erdogana līdzgaitnieks un viņu abu mērķis bija iekarot islāmam lielāku vietu sekulārās Turcijas sabiedrībā un politikā.

Gilena kustība, kas dzimusi pagājušā gadsimta sešdesmitajos gados, tagad ieguvusi globālus mērogus un šobrīd jau pārstāvēta vairāk nekā 100 valstīs.

Daļa ekspertu "Hizmet" pielīdzina katoļu organizācijai "Opus Dei" vai mormoņu baznīcai, kamēr citi saskata līdzību ar Vācijas Konstitūcijas aizsardzības biroja uzraudzībai pakļautajiem scientologiem.

Tomēr Šneiders uzskata, ka tiešas līdzības starp Gilena kustību un scientologiem nav. Tajā pašā laikā viņš atzīst, ka kustība ar neskaidru organizatorisko un finansiālo struktūru, kas iekšienē neciešs nekādu disidentismu, domājams, nav savienojama ar demokrātijas vērtībām.

Galvenais Gilena kustības balsts ir tās skolas, kas izkaisītas pa visu pasauli. Pēdējo 15 gadu laikā to tīkls izpleties arī Eiropā un ASV. Dažas valstis, tostarp Krievija, šīs skolas ir aizliegušas, jo tās esot saistītas ar spiegošanu, kā arī sludina panislāmismu un panturcismu.

Vācijā Gilena kustība parādījās pagājušā gadsimta deviņdesmito gadu sākumā, un šodien valstī tā kontrolē jau 24 skolas, 150 cita veida izglītības iestādes un gandrīz 300 bezpeļņas organizācijas, kas darbojas gan kultūras, gan mediju, gan uzņēmējdarbības jomās.

Gilena skolas jau gadiem ilgi piesaista daudzu turku imigrantu atvases.

"Vairums Gilena kustības biedru ir finansiāli veiksmīgi, ieguvuši augstāku izglītību un to saista ar savu musulmaņu identitāti," norāda Šneiders. "Tādējādi būt labi izglītotam un profesionāli veiksmīgam, tajā pašā laikā saglabājot tuvību ar reliģiju un turku kultūru, ir ļoti svarīgi daudzām ģimenēm Vācijā. Ir skaidrs, kāpēc šīs skolas ir pievilcīgi centri, īpaši ņemot vērā negatīvās un naidīgās diskusijas par turkiem un musulmaņiem Vācijā."

Eksperts uzskata, ka šīs skolas būtu jāuzrauga saskaņā ar Vācijas likumiem, taču vienlaikus norāda, ka to būtu nepieciešams darīt "diskrēti un bez histērijas".

Savukārt politikas zinātnieks un antropologs Tomass Šmidingers, kas Vīnes Universitātē pēta politisko islāmu Eiropā, uzskata, ka Gilena organizācija ir "konservatīva izglītības kustība".

"Musulmaņu sabiedrības iegulda ievērojamus līdzekļus savās nākotnes elitēs. Dabiski, tas var saturēt ilgtermiņa politiskās varas elementu, un, dabiski, var rasties priekšstats, ka Gilena kustības skolas (..) var vienlaikus un neapzināti balstīties politiskā ideoloģijā," norāda Šmidingers.

Viņaprāt, Gilena organizācija vairāk ir "elites kustība" un tik lielā mērā neietekmē masas, taču tai Eiropā var būt ilgtermiņa politiskās sekas.

"Vismaz līdz šim [Gilena kustība] Vācijā nav agresīvi centusies ietekmēt vācu politiku," norāda Šmidingers. "Līdz šim mērķis bijusi ietekmes nostiprināšana musulmaņu kopienās. Ja pastāv draudi, tad tie ir draudi musulmaņu kopienām."

"Neviens kustībā nenorobežojas no galvenajiem Fetullas Gilena ideoloģijas elementiem, starp kuriem ir ar šariatu saistītas politiskās sistēmas izveide," piebilst pētnieks, norādot uz kustības slepenību, kā arī uz tās antidemokrātisko un kultam līdzīgo raksturu. "Tās struktūrās Gilenu neviens nekritizē."

Vienlaikus Gilena kustībai pasaules mērogā ir liela ekonomiskā vara. Tās biedri daļu savu ienākumu ziedo kustībai. Ikviens, kas iekārtots darbā ar kustības palīdzību, savu pirmo mēnešalgu pilnībā atdot tai. Vēl lielāki līdzekļi kustības kasē ieplūst, kad ar tās palīdzību uzņēmumi tiek pie līgumiem. Šīs ekonomiskās varas dēļ daļa ekspertu, piemēram, žurnālists Ahmets Siks, Gilena organizāciju dēvē par "mafiju, kas izmanto islāmu".

Tomēr Šmidingers tam nepiekrīt.

"Es to gluži nesauktu par mafiju, taču, iespējams, par struktūru, kas atgādina piramīdas shēmu. Personai, kuru Gilens atbalsta, ir jāziedo nauda citu atbalstīšanai. Tas kustību padara izvērstu un ietekmīgu," norāda eksperts.