Delfi foto misc. - 50091
Foto: Sputnik/Scanpix

Irānas aizsardzības ministrs paziņojis, ka Krievija bijusi neapdomīga un izrādījusies, atklājot, ka uzlidojumiem Sīrijā izmantojusi Irānas gaisa spēku bāzi.

"Protams, krievi vēlas parādīt, ka ir superlielvalsts un ietekmīga valsts un ka viņi ir aktīvi drošības jautājumos reģionā un pasaulē," Irānas televīzijā norādīja Hoseins Dehgans.

"Šo ziņu atklāšanu raksturo izrādīšanās un neapdomīga attieksme," viņš piebilda.

"Mēs esam sadarbojušies un turpināsim sadarboties ar Sīriju un Krieviju. Krievija nolēma dislocēt vairāk lidmašīnu un pastiprināt operāciju ātrumu un precizitāti," skaidroja Dahgans.

"Tādēļ tai vajadzēja uzpildīt degvielu teritorijā, kas atrodas tuvāk operācijai. Tam viņi izmantoja Nodžehas bāzi (Hamadānā), bet mēs noteikti neesam atdevuši viņiem militāro bāzi," uzsvēra ministrs.

Neilgi pēc tam Teherāna paziņoja, ka Krievijas uzlidojumi no Irānas teritorijas šobrīd beigušies.

"Tā bija specifiska, autorizēta misija, un šobrīd tā ir beigusies. Viņi to paveica, un viņi tagad ir prom," informēja Irānas Ārlietu ministrijas pārstāvis Bahrams Gasemi.

Viņš neizslēdza turpmākus Krievijas militāro lidmašīnu kaujas lidojumus no Irānas, skaidrojot, ka tie būs atkarīgi no "situācijas reģionā" un Irānas "piekrišanas".

Kā ziņots, Krievija pagājušajā nedēļā atklāja, ka tās lidmašīnas, kas veic gaisa triecienus Sīrijā, otrdien pirmo reizi pacēlās no Irānas gaisa spēku bāzes.

Krievijas varasiestādes īsi pirms lidmašīnu pacelšanās no Irānas par gaidāmo uzlidojumu informēja ASV vadīto koalīciju, kas Sīrijā un Irākā cīnās pret teroristisko grupējumu "Daesh" ("Islāma valsts").

Krievija un Irāna ir galvenās Sīrijas prezidenta Bašara al Asada režīma atbalstītājas, tomēr Teherāna nevēlas īpaši uzsvērt savu militāro lomu Sīrijas konfliktā. Turklāt Irānas konstitūcija aizliedz ārvalstu bruņoto spēku bāzēšanu valsts teritorijā.

Pilsoņkarš Sīrijā notiek kopš 2011. gada un sadrumstalojies daudzās frontēs starp kurdu spēkiem, mērenajiem un radikālajiem sunnītu nemierniekiem, valdības karaspēku un tai lojāliem paramilitāriem formējumiem. Karā dzīvību zaudējuši jau vairāk nekā 280 000 cilvēku.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!