"Mums par prioritāti jāizvirza drošība, un tāpēc sāksim veidot kopīgu Eiropas armiju," sarunās ar Čehijas, Polijas, Slovākijas un Vācijas līderiem norādīja Ungārijas premjerministrs Viktors Orbāns.
Arī Čehijas premjers Bohuslavs Sobotka mudināja "sākt diskusijas par kopīgas Eiropas armijas veidošanu".
Arī Merkele, kas sākusi tūri pa ES dalībvalstu galvaspilsētām, cenšoties panākt vienotu nostāju pirms septembrī Bratislavā gaidāmā samita par reakciju uz tā dēvēto Breksitu, pauda atbalstu bloka drošības stiprināšanai, taču mudināja ievērot piesardzību, iecerēm pārtopot par realitāti.
"Drošība ir fundamentāls jautājums (..). Mēs varam darīt kopā vairāk drošības un aizsardzības jomā," atzina Vācijas kanclere.
Taču vienlaikus viņa norādīja, ka "Breksits" nav ierindas notikums, bet gan "pagrieziena punkts ES vēsturē, un tāpēc mums atbilde jāizstrādā ļoti izmanīgi".
Jau neilgi pēc negaidītā britu balsojuma par izstāšanos no ES šobrīd Polijā pie varas esošās konservatīvās partijas "Likums un taisnīgums" (PiS) līderis Jaroslavs Kačiņškis nāca klajā ar aicinājumu īstenot ES institucionālās reformas, pārveidojot to par nacionālo valstu konfederāciju, kuru vadītu prezidents, kam pakļautos spēcīgi kopīgi bruņotie spēki.
Tomēr ideja par kopīgu ES armiju dalībvalstu vidū tiek vērtēta ļoti pretrunīgi. Turklāt sešas no ES dalībvalstīm – Austrija, Īrija, Kipra, Malta, Somija un Zviedrija – nav NATO dalībvalstis.
16.septembrī 27 ES dalībvalstu līderi Slovākijas galvaspilsētā pulcēsies uz neformālu samitu, lai apspriestu savu rīcību pēc britu balsojuma par izstāšanos no bloka. Lielbritānija šajā samitā nepiedalīsies.
Domājams, ka samitā parādīsies domstarpības par turpmāko ES attīstības ceļu. Kamēr Berlīne dod priekšroku centralizētai federālai Eiropai, Austrumeiropas līderu vidū populārāka ir ideja par nacionālo valstu konfederāciju.
Domājams, ka vēl viens pretrunīgs jautājums samita dienaskārtībā būs imigrācija, jo Višegrādas valstis kategoriski noraida Vācijas atbalstīto ieceri izveidot obligātu kvotu sistēmu patvēruma meklētāju pārdalei pa dalībvalstīm.
Merkele piektdien uzstāja, ka atlikušajām dalībvalstīm jākoncentrējas uz ES stiprināšanu, veicinot ekonomiku un atrodot kopīgu nostāju, neskatoties uz domstarpībām tādos jautājumos kā imigrācijas politika.
"Cilvēki pieņems Eiropu vienīgi tad, ja tā nodrošinās to labklājību. Mums jābūt līderiem tehnoloģiju jomā. Mēs vēlamies piedāvāt labi apmaksātas darbvietas. Mums ir daudz darāmā," uzsvēra Vācijas kanclere.
Arī Polija piektdien aicināja pievērsties ekonomikas izaugsmei, kā arī risināt tā dēvēto demokrātijas deficītu, kas piemīt ES institūcijām.
Polijas premjerministre Beāta Šidlo mudināja īstenot "reformas, kuras sagaida eiropieši, lai Eiropas Savienība kļūtu spēcīgāka, uz attīstību orientēta ES, taču, pats svarīgākais, lai eiropieši justu, ka viņi ir noteicēji Eiropas Savienībā".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
