Likums, ar kuru tiktu aizliegts Francijas pludmalēs nēsāt visu ķermeni sedzošos peldkostīmus jeb burkini, būtu "antikonstitucionāls" un nodarītu neglābjamu kaitējumi, svētdien publicētā intervijā brīdinājis iekšlietu ministrs Bernārs Kaznēvs.
Sarunā ar laikrakstu "La Croix" Kaznēvs atkārtoti pauda valdības iebildumus pret likuma pieņemšanu šajā delikātajā jautājumā, kas gan pašā Francijā, gan aiz tās robežām izraisījis asas debates.
Aptuveni 30 piejūras pilsētas pēdējā laikā aizliegušas savās pludmalēs nēsāt burkini, kurus valkā daļa islāmticīgo sieviešu.
Kā ziņots, Francijas augstākā administratīvās tiesas instance - Valsts padome - piektdien atcēla Vilnēvlubē pilsētas burkini aizliegumu.
Valsts padome izskatīja divu nevalstisko organizāciju - Cilvēktiesību līgas (LDH) un Apvienības pret islamofobiju (CCIF) - iesniegto prasību atcelt Vilnēvlubē mēra lēmumu aizliegt burkini nēsāšanu.
Lai gan tika skatīta lieta, kas formāli attiecas tikai uz vienu pilsētu, Valsts padomes lēmums rada precedentu, kas attiecas arī uz citām municipalitātēm, kuras izsludinājušas līdzīgus aizliegumus.
Tomēr pārējās pilsētas, tostarp Nica un Kannas, jau piektdienas vakarā paziņoja, ierobežojumus paturēs spēkā un sodīs sievietes, kuras valkā burkini.
Tikmēr labējās partijas izvērsušas kampaņu, lai panāktu, ka burkini aizliegums tiktu ieviests visas valsts mērogā. Kampaņā iesaistījies arī bijušais prezidents Nikolā Sarkozī, kurš pagājušajā nedēļā paziņoja par nolūku startēt uz jaunu pilnvaru termiņu Elizejas pils saimnieka krēslā.
Taču Kaznēvs noraidīja šādu iespēju.
"Kā jau teicis premjerministrs, valdība atsakās nākt klajā ar likumdošanas iniciatīvu šajā jautājumā, jo jebkāds šāda veida likums būtu antikonstitucionāls, neefektīvs un, visticamāk, radītu antagonismu un nenovēršanu spriedzi," uzsvēra ministrs.
Tajā pašā laikā viņš norādīja, ka musulmaņiem jāpieskaņojas dzimumu līdztiesībai, Francijas Republikas principiem un iecietībai, lai dažādās kopienas varētu sadzīvot mierā.
Kaznēvs vērsās arī pret labējo opozīciju, apgalvojot, ka tā cenšas izmantot šo pretrunīgo jautājumu politisko punktu pelnīšanai laikā, kad valsti satricinājuši islāma ekstrēmistu veiktie uzbrukumi.
"Zināmi opozīcijas līderi taisa lielu troksni. Viņi uzskata, ka pašreizējo terora draudu kontekstā mēs varam atmest konstitūcijā iemiesotos tiesību pamatprincipus," norādīja ministrs, brīdinot, ka šāda rīcība būtu "nopietna kļūda".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
