Krievija otrdien apšaubīja ANO vadītas izmeklēšanas rezultātus, kuros Sīrijas režīms vainots ķīmisko ieroču izmantošanā, uzsverot, ka tie nav tik pārliecinoši, lai ieviestu sankcijas.
Pēc ANO Drošības padomes sēdes Krievijas vēstnieks ANO Vitālijs Čurkins atzina, ka viņam ir "ļoti nopietni jautājumi" par izmeklēšanas rezultātiem un aicināja turpināt izmeklēšanu.
"Ir vairāki jautājumi, kas jānoskaidro, pirms pieņemt visu ziņojumā pausto informāciju," viņš paziņoja.
Čurkins uzsvēra, ka ziņojuma rezultāti neliek ne pret vienu noteikt sankcijas, jo tajā nav ne "vārdu, ne precīzu ziņu, ne pirkstu nospiedumu".
"Noteikti ir kūpošs ierocis. Mēs zinām, ka hlors, visticamāk, ir izmantots, bet uz ieroča nav pirkstu nospiedumu," pauda Krievijas vēstnieks.
Sīrijas vēstnieks ANO Bašars Džafari noraidīja ziņojuma rezultātus, sakot, ka ANO darba grupai trūkst "fizisku pierādījumu", turklāt ziņojums "pilnībā balstās uz bruņotu teroristu grupējumu piedāvātiem lieciniekiem".
Jau vēstīts, ka Lielbritānija un Francija otrdien ziņojuma rezultātu dēļ aicināja noteikt ANO sankcijas pret Sīriju.
"Francija atbalsta ātru un spēcīgu Drošības padomes atbildi," sacīja Francijas vēstnieks Fransuā Delatrs.
Tas nozīmētu "sankciju noteikšanu pret atbildīgajiem par šīm darbībām, kuras sastāda kara noziegumi un noziegumi pret cilvēci", vēstnieks sacīja reportieriem.
ASV vēstniece ANO Samanta Pauere neprecizēja, kādi pasākumi būtu veicami, bet aicināja Drošības padomi ātri rīkoties, lai nodrošinātu, ka par ķīmisko ieroču lietošanu atbildīgie "samaksātu cenu" par to.
Lielbritānijas vēstnieks ANO Metjū Raikrofts sacīja, ka DP "apsvērs sankciju noteikšanu un kādu atbildības formu starptautisko juridisko mehānismu ietvaros".
Ir "svarīgi, lai būtu stingra starptautiska atbilde", nosakot "pasākumus saskaņā ar [ANO hartas] 7. nodaļu", kura paredz sankcijas, teica Raikrofts.
Pirms Drošības padomes sēdes šīs izmeklēšanas rezultātu apspriešanai Lielbritānijas un Francijas vēstnieki ANO raksturoja ķīmisko ieroču lietošanu pret civiliedzīvotājiem kā kara noziegumu.
ANO Drošības Padomes izveidota izmeklēšanas grupa Kopīgais izmeklēšanas mehānisms (JIM) savā ziņojumā pagājušajā nedēļā pavēstīja, ka Sīrijas prezidenta Bašara al Asada režīma spēki ir īstenojuši vismaz divus ķīmiskos uzbrukumus – vienu 2014. gadā un vienu 2015. gadā.
Ķīmisko ieroču aizlieguma organizācija (OPCW) iepriekš savos ziņojumos bija secinājusi, ka Sīrijas pilsoņkarā ir lietotas toksiskas gāzes kā ieroči, bet nebija norādījusi šo uzbrukumu īstenotājus.
JIM ziņojumā Asada režīms pirmoreiz tika vainots ķīmisko ieroču lietošanā pēc tam, kad Damaska vairākus gadus to bija noliegusi.
JIM konstatēja, ka Sīrijas režīma spēki nometuši ķīmiskos ieročus uz diviem ciemiem Idlibas provincē Sīrijas ziemeļrietumos: uz Tellmenesu 2014. gada 21. aprīlī un uz Sarminu 2015. gada 16. martā.
Abos gadījumos Sīrijas gaisa spēku helikopteri nometa uz mājām "ierīci", no kuras "izplūda toksiska viela", un Sarminas gadījumā šī viela atbilda "hlora pazīmēm".
Hlora lietošanu kā ieroci aizliedz Ķīmisko ieroču konvencija, kurai Sīrija pievienojās 2013. gadā Krievijas spiediena ietekmē.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
