Vācijas armēņu kopienas līderi pauž sašutumu par valdības pārstāvju pēdējo dienu izteikumiem, ka Bundestāga jūnijā pieņemtā rezolūcija par armēņu genocīdu neesot juridiski saistoša, sestdien vēsta raidorganizācija "Deutsche Welle".
Vācijas kanclere Angela Merkele piektdien intervijā televīzijai RTL uzsvēra, ka valdība nedistancējas no Bundestāga rezolūcijas. Vienlaikus viņa norādīja - nevajadzētu uzskatīt, ka rezolūcijas ir "juridiski saistošas izpildīšanai", bet tikai "politiski izteikumi". Iepriekš līdzīgā garā bija izteicies Vācijas valdības oficiālais pārstāvis Štefens Zeiberts.
Vācijas Armēņu centrālās padomes pārstāvis Samuels Lulukjans paudis asu kritiku Berlīnes pozīcijai. "Tā ir distancēšanās no distancēšanās. Tas ir apkaunojoši un haotiski," viņš sacīja laikrakstam "Rheinische Post".
Lulukjans arī uzdeva jautājumu, kā gan rezolūcijai par armēņu genocīdu var nebūt juridisku seku, un pēdējo dienu izteikumus nodēvēja par "spēli ar vārdiem".
Līdzīgu nostāju paudis Vācu-armēņu biedrības priekšsēdētājs Rafi Kantjans.
Vācijas federālajām zemēm tagad būs vēl mazāk motivācijas, lai par armēņu genocīdu runātu skolās, kā tas ir ieteikts Bundestāga rezolūcijā. Līdz šim atbilstoši "Rheinische Post" ziņām šī tēma mācību stundās tika izskatīta vienīgi Brandenburgas pavalsts skolās.
Savukārt Turcijas valdības aprindās atzinīgi novērtēts Berlīnes viedoklis. Par "pozitīvu" uztveri izteicies Turcijas Berlīnes vēstniecības pārstāvis Refiks Sogukolu.
"Mēs novērtējam Zeiberta izteikumus, ka par to, kas ir genocīds, ir jālemj tiesām, nevis parlamentam," sacīja diplomāts.
Vācija atbalsta ASV vadīto operāciju pret džihādistu grupējumu "Daesh" no Turcijas Indžirlikas bāzes. Pēc Bundestāga balsojuma Ankara liegusi Vācijas likumdevējiem apmeklēt bāzi. Berlīne cer, kas šis lēmums tiks pārskatīts.
Valdības pārstāvju izteikumi jau izraisījuši kritiku Merkeles lielajā koalīcijā, kas apvieno kristīgos demokrātus, Bavārijas Kristīgi sociālo savienību un sociāldemokrātus.
"Kaut arī es neesmu Vācijas Bundestāga likumdevēja, es par šo lēmumu iestājos kā Vācijas valdības locekle - neviens valdībā par to nedrīkst šaubīties," sacīja ģimenes lietu ministre sociāldemokrāte Manuela Šlezviga.
Vācijas parlaments 2. jūnijā teju vienbalsīgi pieņēma rezolūciju, kurā armēņu masu slepkavošana Pirmā pasaules kara gados Osmaņu impērijā atzīta par genocīdu.
"Viņu liktenis ir piemērs cilvēku masveida iznīcināšanai, etniskajai tīrīšanai, izraidīšanai un patiešām genocīdam, kas šausminošā veidā iezīmēja 20.gadsimtu," teikts rezolūcijā.
1915.gada 24.aprīlī toreizējās Osmaņu impērijas varasiestādes apcietināja simtiem armēņu inteliģences pārstāvju, no kuriem daudzi tika nekavējoties nogalināti. Tam sekoja armēņu grautiņi un slaktiņi visā impērijas teritorijā, kā arī pavēle masveidīgi pārvietot armēņus no Mazāzijas cauri tuksnesim uz Mezopotāmiju un Sīriju. Tūkstošiem deportēto armēņu zaudēja dzīvību ceļā slimību, bada, bandītu uzbrukumu un pavadošo karavīru brutālās izturēšanās dēļ.
Saskaņā ar armēņu vēsturnieku aplēsēm Osmaņu impērijā Pirmā pasaules kara gados tika nogalināts aptuveni pusotrs miljons armēņu. Vēsturiskajā Armēnijā, kas atrodas mūsdienu Turcijas ziemeļaustrumos, genocīdā un deportācijās armēņu kopiena tika pilnībā iznīcināta.
Armēnija vēlas, lai Turcija atzīst notikušo par genocīdu, bet Ankara kategoriski atsakās to darīt, kā arī turas pie uzskata, ka armēņu upuru skaits mērāms ap pusmiljonu, nevis pusotru miljonu, kā uzskata Armēnija.
Armēņu masveida slepkavošanu Osmaņu impērijā par genocīdu atzinušas vairāk nekā 20 valstis, arī Francija un Krievija. Tām pievienojusies arī Vācija.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
