Šodien Vācijā notiek Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālās zemes landtāga vēlēšanas, kurās vēl nepieredzētus panākumus varētu gūt eiroskeptiķu partija "Alternatīva Vācijai" (AfD).
Aptaujas liecina, ka AfD varētu pat ierindoties otrajā vietā, apsteidzot kancleres Angelas Merkeles vadītos kristīgos demokrātus (CDU), lai gan pirms šīm vēlēšanām gan viņa pati, gan viņas kabineta locekļi aktīvi iesaistījušies priekšvēlēšanu kampaņā šajā Austrumvācijas zemē, kur atrodas arī pašas kancleres vēlēšanu apgabals.
Piemēram, Rostokā finanšu ministru Volfgangu Šeibli auditorija, kurā pamatā bija pusmūžā esoši vai pensionēti CDU sekotāji, sākotnēji sveica ar aplausiem, godinot viņa nopelnus Vācijas atkalapvienošanā. Taču, tiklīdz diskusijas pievērsās patvēruma meklētāju jautājumam, eiforiskā gaisotne zuda.
Auditorijā bija jūtama neslēpta kurnēšana, un to nomainīja aplausi tikai tad, kad piecēlās kāds no klausītājiem, kas meta izaicinājumu Šeiblem, kurš centās aizstāvēt Merkeles piekopto "atvērto durvju" imigrācijas politiku.
"Vēlos Jums nepārprotami iebilst. Islāms nav piederīgs Vācijai," paziņoja vīrietis. "Vēl ilgi pēc tam, kad jūsu un kancleres vārdi tiks ierakstīti vēstures grāmatu lapaspusēs, Vācijai nāksies cīnīties ar milzīgajām sociālajām problēmām, ko radījis šis neticamais miljonu svešas kultūras cilvēku pieplūdums, un es tajā vainoju personīgi jūs."
Līdzīgas sajūtas pārņēmušas arī daudzus citus Mēklenburgas-Priekšpomerānijas pilsoņus, un AfD, kas asi vēršas pret masveida nekontrolēto imigrāciju, pirms svētdien gaidāmajām vēlēšanām popularitātē ir panākusi CDU. Līdz ar imigrācijas problēmām vēlētāju neapmierinātību ar kristīgajiem demokrātiem vairojušas arī citas Merkeles valdītās valdības nostādnes, sākot ar sankcijām pret Krieviju un beidzot ar enerģētikas sektora reformām, ko eiroskeptiķi veiksmīgi izmanto.
Saskaņā ar vienu no pēdējām aptaujām, kuras rezultāti tika publicēti trešdien, par AfD Mēklenburgā-Priekšpomerānijā gatavojas balsot 23 % vēlētāju, kamēr CDU var cerēt tikai uz 20 % balsu. Savukārt sociāldemokrātus, (SPD), kas šobrīd koalīcijā ar CDU atrodas Šverīnē pie varas, atbalsta 28 % aptaujāto. Turklāt, kā liecina neseno vēlēšanu pieredze, AfD varētu saņemt ievērojami vairāk balsu, nekā pirms tam solījušas aptaujas.
Vēl tikai pirms gada aptaujas liecināja, ka CDU Mēklenburgā-Priekšpomerānijā varētu atgūt vadošās pozīcijas, taču tikai 2013. gadā dibinātā AfD izgaisinājusi kristīgo demokrātu pārsvaru, solot gādāt par robežu drošību, izveidot pilsoņu policijas spēkus un izskaust vācu valodas piesārņošanu ar aizguvumiem no angļu valodas.
Kamēr Merkele Ribnicā-Damgartenē aiz slēgtām durvīm uzrunāja iepriekš atlasītu auditoriju, tikai dažus kvartālus tālāk ap AfD telti drūzmējās ierindas pilsētnieku pūlis, kas ar manāmu interesi šķirstīja partijas reklāmas bukletus.
"Bez Merkeles kundzes AfD nebūtu," atzinis partijas kandidāts uz zemes premjerministra amatu Leifs Ēriks Holms. "Viņa savu Kristīgo [demokrātu] savienību no centra aizvedusi pa kreisi, [un] tādējādi vidusšķiras, konservatīvajām vērtībām vairs nav pārstāvniecības."
No pirmā acu uzmetiena šķiet, ka imigrācijai Mēklenburgā-Priekšpomerānijā nevajadzētu kļūt par galveno priekšvēlēšanu jautājumu, jo ārvalstnieku skaits šajā zemē nav visai liels. No 1,6 miljoniem lielā zemes iedzīvotāju kopskaita ārvalstīs dzimuši tikai 65 000 jeb aptuveni četri procenti.
Taču imigranti kļuvuši par jautājumu, kurā fokusējas vispārējā vēlētāju neapmierinātība ar stāvokli Mēklenburgā-Priekšpomerānijā, kur nav neviena paša uzņēmuma, kas būtu iekļauts Vācijas biržu indeksā DAX. Tās iekšzemes kopprodukts (IKP) uz vienu iedzīvotāju ir zemākais starp visām 16 Vācijas federālajām zemēm, bet bezdarba līmenis sasniedz deviņus procentus, kamēr vidēji valstī tas ir 6,1 %.
Mēklenburgas-Priekšpomerānijas ekonomika lielā mērā balstās uz lauksaimniecību, kas plauka, pateicoties eksportam uz Krieviju, kuru nodrošināja sakari, kas vēl veidojušies Austrumvācijas komunistiskā marionešu režīma laikā. Taču labie laiki beigušies, pateicoties sankcijām pret Maskavu, kas tika ieviestas, reaģējot uz Krievijas iebrukumu Ukrainā. Taču daudzi vietējie zemkopji tajā vaino Merkeli, bet AfD iestājas par sankciju atcelšanu.
Lai gan saskaņā ar aptaujām līdzšinējā SPD un CDU "lielā koalīcija" spēs saglabāt varu, kristīgo demokrātu sakāve, piekāpjoties AfD, zemē, kur atrodas viņas pašas vēlēšanu apgabals, Merkelei būs liels pazemojums un, domājams, vairos neapmierinātību ar viņas imigrācijas politiku pašu konservatīvo rindās.
Jau martā notikušajās reģionālajās vēlēšanās trijās federālajās zemēs AfD guva vērā ņemamus panākumus, Saksijā-Anhaltē izcīnot pat gandrīz ceturtdaļu balsu.
Atbalsts CDU pēdējā gada laikā mazinājies arī Berlīnē, kur reģionālās un municipālās vēlēšanas gaidāmas 18. septembrī.
"Merkeles kritiķi partijā to uztvers kā apliecinājumu tam, ka viņas bēgļu politika ir nepareiza un ka partija var ciest nākamo sakāvi pēc divām nedēļām Berlīnē," norāda Berlīnes Brīvās universitātes politikas zinātnes pasniedzējs Gero Noigebauers. "AfD panākumi nozīmēs, ka tā spēj labāk nekā CDU integrēt elektorāta labēju spārnu un motivēt nebalsotājus piedalīties vēlēšanās."
Merkele pati aktīvi iesaistījusies Mēklenburgas-Priekšpomerānijas priekšvēlēšanu kampaņā, lielu vērību pievēršot likumiskās kārtības un drošības jautājumiem, solot palielināt policijas klātbūtni un videonovērošanu sabiedriskās vietās.
Taču jautājumā par patvēruma meklētājiem viņa atteikusies piekāpties un turpina skandēt saukli "Mēs to varam!" ("Wir schaffen das"), ar kuru viņa pirmo reizi nāca klajā pirms gada, faktiski atverot robežas nekontrolētai nelegālo imigrantu plūsmai.
Taču tagad atšķirībā no pagājušā gada šis sauklis arvien biežāk izpelnās vien izsmieklu.
Lai gan CDU valsts mērogā aptaujās joprojām ir vadībā, Merkeles personīgie reitingi dramatiski kritušies, augustā pēc vairāku patvēruma meklētāju sarīkotajiem asiņainajiem uzbrukumiem samazinoties par 12 procentpunktiem un noslīdot līdz 47 % atzīmei.
Šonedēļ publiskotie aptaujas rezultāti liecina, ka 50 % vāciešu vairs nevēlas, lai viņa startētu nākamgad gaidāmajās Bundestāga vēlēšanās, pretendējot uz ceturto pilnvaru termiņu kanclera krēslā.