Vēlētāji ievēlēs Likumdošanas padomi, kurā ir 70 locekļi. 35 likumdevēji tiks ievēlēti no ģeogrāfiskiem vēlēšanu apgabaliem, bet vēl 30 izvēlēs īpašo interešu grupas, kas pārstāv apmēram 6% no visiem iedzīvotājiem. Atlikušos piecus likumdevējus ievēlēs visi iedzīvotāji, izņemot tos, kuri balsoja no interešu grupām.
Noteikumi, kas ļauj Pekinai labvēlīgajām interešu grupām izraudzīt 30 likumdevējus praktiski liedz iespēju demokrātiskajai nometnei iegūt vairākumu.
Šobrīd tā sauktajiem pandemokrātiskajiem likumdevējiem ir 27 mandāti Likumdošanas padomē, kas ļauj tiem bloķēt likumprojektus. Zaudējot četrus mandātus, šie spēki zaudētu savas veto tiesības.
Likumdošanas padome parasti ierosina, izskata un apstiprina likumprojektus un budžetu.
Vadošās partijas ir sašķeltas savā pieejā attiecībām ar Pekinu. Šīs ir pirmās vēlēšanās, kurās balotējas aktīvisti, kuri aicina uz Honkongas neatkarību no Ķīnas. Aptaujas liecina, ka šie politiķi varētu iegūt vienu vai divus mandātus.
Protestos 2014. gadā to dalībnieki pieprasīja pilnīgu demokrātiju un brīvas Honkongas administrācijas vadītāja vēlēšanas.
Honkonga ir bijusī Lielbritānijas kolonija, kas kopš 1997.gada iekļauta Ķīnas sastāvā, tomēr tai ir autonomas teritorijas statuss, atšķirīga tieslietu sistēma, bet tās pilsoņiem - plašākas tiesības nekā kontinentālajā Ķīnā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
