Karalis izlēmis "vēl neiesaistīties tālākās konsultācijās ar partiju pārstāvjiem, lai tie varētu īstenot soļus, ko atzīst par nepieciešamiem" politiskās krīzes atrisināšanai, pēc tikšanās ar Felipi žurnālistiem paziņoja Pastore.
Kā ziņots, līdzšinējais premjerministrs un konservatīvās Tautas partijas (PP) līderis Marjano Rahojs pagājušajā nedēļā cieta sakāvi abos parlamenta uzticības balsojumos.
Tagad partiju līderiem ir laiks līdz 31.oktobrim, lai vienotos par kādu alternatīvu koalīciju, taču, ja tas neizdosies, nāksies izsludināt jau trešās vēlēšanas pēdējā gada laikā, kas varētu notikt decembrī.
Spānija dzīvo bez pilnībā rīcībspējīgas valdības jau ilgāk nekā astoņus mēnešus, jo nedz pagājušā gada decembrī, nedz šogad jūnijā notikušajās vēlēšanās neviena no partijām nespēja izcīnīt absolūto vairākumu, kas ļautu tai izveidot valdību bez citu partiju atbalsta.
Taču arī sarunas par iespējamo koalīciju bijušas nesekmīgas. "Es turpināšu mēģinājumus izveidot valdību," Ķīnā notiekošā G20 samita laikā sarīkotajā preses konferencē paziņoja Rahojs. "Vēlēšanu rīkošana trešo reizi gada laikā rada ļoti [lielas] bažas. Ikviens man šeit par to vaicā. Viņi nevaicā neparko citu, jo tas nav normāli."
Jūnijā notikušajās vēlēšanās, tāpat kā pagājušā gada septembrī, uzvarēja PP, kas izcīnīja 137 no 350 deputātu vietām, taču tas ir ievērojami mazāk nekā absolūtā vairākuma nodrošināšanai nepieciešamie 176 mandāti.
Sociālisti, kas ierindojās otrajā vietā un ieguva 85 vietas, kategoriski atsakās atļaut Rahojam izveidot mazākuma valdību. Sociālistu līderis Pedro Sančess apgalvo, ka Rahojs esot nodevis spāņu vēlētāju uzticību, gan īstenojot bargus taupības pasākumus, gan nespējot apturēt korupciju.
Sančess pirmdien paziņoja, ka vēlas sarunas ar visām partijām, tostarp arī ar PP, lai rastu izeju no politiskās krīzes, taču piebilda, ka pats valdību nemēģinās izveidot. Gan centriskā partija "Ciudadanos" ("Pilsoņi"), gan kreiso ekstrēmistu partija "Podemos" ("Mēs varam") atteikusies atbalstīt sociālistu veidotu valdību.
Tikmēr eksperti norāda, ka partijas, domājams, nogaidīs uz rezultātiem Galisijas un Basku zemes reģionālajās vēlēšanās, kas paredzētas 25. septembrī, un tikai tad formulēs savas pozīcijas pirms kārtējās sarunu kārtas.