Vācijas kanclere Angela Merkele pēc zaudējuma reģionālajās vēlēšanās aizstāvējusi savu liberālo imigrācijas politiku, paužot, ka situācija šobrīd ir labāka nekā pirms gada.
Tomēr joprojām "ir daudz darāmā", atzina Merkele, kuras pārstāvētā labēji centriskā Kristīgo demokrātu savienība (CDU) Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālās zemes landtāga vēlēšanās svētdien zaudēja labējo eiroskeptiķu partijai "Alternatīva Vācijai" (AfD).
Merkele norādīja, ka viņas vadītā valdība ir veikusi pasākumus, lai integrētu bēgļus un uzlabotu drošību valstī, piebilstot, ka tomēr jādara vairāk, lai atgūtu vēlētāju zaudēto uzticību.
Kanclere arī atzina, ka jāuzlabo iespējas sūtīt atpakaļ patvērumu nesaņēmušos imigrantus un tos, kuriem ir maz cerību tādu saņemt. "Mums jāliek viņiem doties prom, pretējā gadījumā mēs nevarēsim organizēt" viņu integrāciju.
Kanclere arī komentēja AfD popularitātes pieaugumu.
"Mūs visus neliek mierā viens jautājums: kā ar to tikt galā?" uzrunājot Bundestāgu, uzsvēra Merkele. "Mums jāuzņemas atbildība. Vēlētāju bažas jāuztver nopietni (..) Tāda partija kā AfD ir problēma mums visiem šajā ēkā," brīdināja kanclere.
Merkele arī aizstāvēja Eiropas Savienības vienošanos ar Turciju nelegālās imigrācijas apkarošanai. Vienošanās ļāvusi ievērojami samazināt migrantu bojāeju Egejas jūrā, un tā varētu kļūt par "paraugu līdzīgiem līgumiem" ar tādām valstīm kā Ēģipte, Lībija un Tunisija, skaidroja kanclere.
Jau vēstīts, ka svētdien Mēklenburgā-Priekšpomerānijā notikušajās vēlēšanās CDU ierindojās trešajā vietā, saņemot 19 % vēlētāju atbalstu. CDU šajās vēlēšanās apsteidza AfD, kuru atbalstīja 21 % vēlētāju. Pirmajā vietā ierindojās kreisi centriskā Sociāldemokrātu partija, kas saņēma 30,6 % vēlētāju atbalstu.
Lai gan CDU valsts mērogā aptaujās joprojām ir vadībā, Merkeles personīgie reitingi dramatiski kritušies, augustā pēc vairāku patvēruma meklētāju sarīkotajiem asiņainajiem uzbrukumiem samazinoties par 12 procentpunktiem un noslīdot līdz 47% atzīmei.
Jaunākās sabiedriskās domas aptaujas rezultāti liecina, ka 50 % vāciešu vairs nevēlas, lai viņa startētu nākamgad gaidāmajās Bundestāga vēlēšanās, pretendējot uz ceturto pilnvaru termiņu kanclera krēslā.
Pērn Vācijā ieradās vairāk nekā miljons nelegālo imigrantu.