"Mūsu kodolzinātnieki valsts ziemeļu kodolizmēģinājumu objektā veica jaunas kodolgalviņas izmēģinājumu," pavēstīja televīzijas diktors. "Mūsu partija nosūtīja mūsu kodolzinātniekiem apsveikuma vēstījumu par veiksmīgu kodolgalviņas sprādziena izmēģinājumu."
Savukārt Ziemeļkorejas oficiālā ziņu aģentūra KCNA vēsta, ka izmēģinājums apstiprinājis, ka kodolgalviņas var uzstādīt raķetēm. "Kodolizmēģinājums beidzot apstiprināja kodolgalviņas struktūru un konkrētās īpašības, kas tikušas standartizētas, lai to varētu uzstādīt uz stratēģiskajām ballistiskajām raķetēm," ziņo KCNA.
ASV prezidents Baraks Obama nosodīja kodolizmēģinājumu un brīdināja par "nopietnām sekām" un sazinājies ar Dienvidkorejas un Japānas līderiem, lai apspriestu krīzi.
Kā ziņots, piektdien netālu no Ziemeļkorejas galvenā kodolobjekta tika konstatēta zemestrīce, kuras stiprumu ASV Ģeoloģiskais dienests novērtēja ar 5,3 magnitūdām.
Kā pavēstīja Dienvidkorejas Aizsardzības ministrijas amatpersona, kodolsprādziena jauda bija apmēram 10 kilotonnas un tas ir spēcīgākais kodolizmēģinājums, ko līdz šim veikusi Ziemeļkoreja. Pirms tam par spēcīgāko tika uzskatīts Ziemeļkorejas trešais kodolizmēģinājums ar sešu līdz deviņu kilotonnu jaudu, kas notika 2013. gada februārī.
Zemestrīce tika konstatēta pie Pjungjeri kodolizmēģinājumu poligona laikā, kad Ziemeļkorejā tiek svinēta Dibināšanas diena. Šajā dienā 1948.gadā Ziemeļkorejā tika proklamēta Korejas Tautas Demokrātiskā Republika.
Dienvidkorejas meteoroloģiskā aģentūra paziņoja, ka zemestrīce, kuru konstatēja zemestrīču novērošanas ierīces visā pasaulē, tostarp ASV un Eiropā, ir Ziemeļkorejas piektais kodolizmēģinājums.
"Mākslīgā 5,0 magnitūdu zemestrīce [Korejas] ziemeļos ... domājams, ir kodolizmēģinājums," paziņoja Dienvidkorejas meteoroloģiskā aģentūra.
Dienvidkorejas prezidente Paka Gunhje Ziemeļkorejas kodolizmēģinājumu nosodīja kā "pašiznīcināšanās aktu", kas vēl vairāk pastiprinās tās izolāciju.
"Ar kodolizmēģinājumu Kima Čenuna režīms tikai nopelnīs vēl vairāk sankciju un izolācijas (..) un šāda provokācija vēl vairāk paātrinās tā ceļu uz pašiznīcināšanos," paziņoja Paka, piebilstot, ka kodolizmēģinājums apstiprina Ziemeļkorejas līdera "maniakālo bezrūpību" un apsēstību ar kodolarsenāla izveidošanu.
"Mēs pastiprināsim spiedienu uz Ziemeļiem, izmantojot visus iespējamos līdzekļus, ieskaitot vairāk spēcīgu sankciju kopā ar starptautisko sabiedrību un ANO Drošības padomē," paziņoja Paka.
Japānas premjerministrs Sindzo Abe Ziemeļkorejas kodolizmēģinājumu nosauca par absolūti nepieņemamu, kas apdraud reģiona mieru un stabilitāti un starptautisko sabiedrību.
Japānas raidsabiedrība NHK ziņo, ka Aizsardzības ministrija gatavojas nosūtīt lidmašīnu gaisa analizēšanai, lai noteiktu, vai tajā ir radioaktīvas daļiņas.
Ķīna paziņoja, ka ir "stingri pret" Ziemeļkorejas kodolizmēģinājumu un aicināja Phenjanu pildīt savas kodolatbruņošanās saistības, ievērot ANO Drošības padomes rezolūcijas un izbeigt jebkādas darbības situācijas pasliktināšanai.
Kopš Ziemeļkoreja 2006. gadā veica pirmo kodolieroča izmēģinājumu, pret šo valsti ir piecreiz noteiktas ANO sankcijas. Ziemeļkoreja arī šogad veikusi vairākus ballistisko raķešu izmēģinājumus par spīti ANO sankcijām.
Ziemeļkoreja pirmdien izmēģināja trīs ballistiskās raķetes laikā, kad Ķīnā notika G20 samits, un Ziemeļkorejas līderis Kims Čenuns raksturoja šos izmēģinājumus kā "perfektus".
Šis kodolizmēģinājums ir jauns pliķis sejā Ziemeļkorejas galvenajai sabiedrotajai Ķīnai un samazina iespēju, ka varētu atsākties sešu valstu sarunas par Ziemeļkorejas kodolprogrammu.
Pēc iepriekšējā kodolizmēģinājuma 2013. gadā Ziemeļkoreja atkal iedarbināja plutonija reaktoru, kuru tā bija apturējusi 2007.gadā savā Jonbjonas kodolkompleksā saskaņā ar vienošanos par palīdzību apmaiņā pret atbruņošanos.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
