Francija un Vācija gatavo kopīgus priekšlikumus "aktīvākai un noderīgākai" Eiropas aizsardzības politikai, intervijā aģentūrai AFP piektdien pavēstīja Francijas aizsardzības ministrs Žans Īvs Ledriāns.
Dokuments, kuru sagatavojis Ledriāns kopā ar savu vācu kolēģi Urzulu fon der Leienu, kalpos par "pamatu Eiropas aizsardzības modernizācijas apsvēršanai", paziņojusi Francijas Aizsardzības ministrija pirms gaidāmā Eiropas Savienības (ES) samita, kurā cita starpā plānots apspriest bloka drošības un aizsardzības politikas reformas.
Berlīnes un Parīzes mērķis ir padarīt ES aizsardzības politiku "aktīvāku un noderīgāku, ar to neaizstājot nacionālos aizsardzības formējumus, kas, pēc definīcijas, saglabājas kā svarīgākie ES dalībvalstu drošības" uzturētāji, norādīja kāds Ledriāna komandas loceklis.
Viņš piebilda, ka galvenais mērķis ir panākt "ES operāciju uzsākšanas atvieglošanu". Tomēr sīkākus paskaidrojumus amatpersona nesniedza, vienīgi uzsverot, ka tie esot "konkrēti" priekšlikumi, nevis vienkārši "lielas idejas".
Kļuvis zināms, ka Vācijas un Francijas kopīgais dokuments satur priekšlikumu izveidot Eiropas aizsardzības štābu, kopīgu Zemes pavadoņu novērošanas sistēmu, kā arī loģistikas un militārās medicīnas resursu kopīgošanu, sestdien vēsta vācu laikraksts "Sueddeutsche Zeitung".
Vienlaikus paredzēts atsevišķus aizsardzības projektus īstenot šaurākā valstu lokā, ja nebūs iespējams panākt visu ES dalībvalstu vienotību, atsaucoties uz dokumentu, piebilst laikraksts.
Dokuments satur arī priekšlikumus tā dēvētā Eirokorpusa lietderīgākai izmantošanai.
Strasbūrā bāzētajā Eirokorpusā līdz ar franču un vācu kopīgo brigādi ietilpst arī beļģu, spāņu un luksemburgiešu vienības, un tas paredzēts ātrai nosūtīšanai uz karstajiem punktiem.
Berlīnes un Francijas iniciatīva daļēji skaidrojama ar britu balsojumu par izstāšanos no ES.
Kā norādījusi fon der Leiena, Londona ilgi "paralizējusi" Eiropas centienus veidot integrētāku drošības politiku.
Francijas prezidents Fransuā Olands un Vācijas kanclere Angela Merkele vienojās par kopīgu drošības iniciatīvu jūlijā notikušā NATO samita kuluāros, un ar saviem priekšlikumiem viņi gatavojas pārējās dalībvalstis iepazīstināt nākamnedēļ gaidāmā ES samita laikā Bratislavā.
Šīs neoficiālās galotņu sanāksmes mērķis ir apspriest ES nākotni pēc Lielbritānijas izstāšanās no bloka.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
