Pirmās nekonkrētās baumas par ārkārtīgi slimā Uzbekistānas prezidenta Islama Karimova veselības stāvokli valsts robežu šķērsoja ar novēlošanos. Par viņa nāvi oficiāli tika paziņots 2. septembrī, bet valsts vadītāja pēcnācējs Šavkats Mirzijajevs bēru sagatavošanu Samarkandā bija uzsācis jau dienu iepriekš.
Neskaidrība un klusums pirms un pēc diktatoru nāves totalitārās valstīs nav pārsteigums, norāda "Radio Brīvā Eiropa". Iekārtās, kurās vara ir koncentrēta viena cilvēka rokās, viņa nāve ietekmē visu sabiedrību, kura ir neziņā par to, kas sekos.
Turklāt, kā rāda vēsture, tūlītēji nekas arī neseko – strauji pasliktinoties vadītāju veselības stāvoklim vai viņam atstājot šo pasauli, parasti ir vismaz dažu dienu vai pat nedēļu ilga neziņas pilna pauze. Tās laikā mediji par valsts līderu gaitām klusē, notiek plašākai sabiedrībai neredzama ietekmju dalīšana, un dažkārt ilgāks laiks nepieciešams, lai kādam šajā ēnu teātrī izdotos nostiprināt pozīcijas pirms parādīties sabiedrībā kā jaunajam līderim.