Vairāk nekā puse no sešiem miljoniem skolas vecuma bēgļu visā pasaulē neapmeklē skolu, ceturtdien paziņojusi ANO bēgļu aģentūra UNHCR, brīdinot, ka šī problēma nākotnē var veicināt konfliktus.
Vairums šo bēgļu dzīvo attīstības valstīs. Kopā skolu neapmeklē 3,7 miljoni bēgļu bērnu, un apmēram 900 000 no tiem ir sīrieši.
Izglītības trūkums vēlāk ietekmē bēgļu izredzes dzīvē, norādīts UNHCR ziņojumā, kas publicēts pirms nākamnedēļ gaidāmā ANO samita bēgļu jautājumos. Tikai viens bēglis no 100 spēj iekļūt augstskolās, lai arī vidējais jauniešu rādītājs ir viens no trīs.
"Pārāk bieži izglītība bēgļu bērniem tiek atzīta par greznību, nebūtiska, neobligāta piedeva pēc pārtikas, ūdens, pajumtes un medicīniskās aprūpes," paziņoja ANO augstais komisārs bēgļu jautājumos Filipo Grandi.
Šāds izglītības trūkums "var būt smagi graujošs ne tikai indivīdiem, bet arī viņu ģimenēm un sabiedrībām, turpinot konfliktu ciklus un radot vēl vairāk piespiedu pārvietošanas," viņš brīdināja, aicinot donorus koncentrēties uz šo jautājumu.
Reģioniem ar zemu izglītības līmeni ir lielākas iespējas piedzīvot konfliktu, norādīts ziņojumā, atsaucoties uz ANO datiem. Grandi atzina, ka valstis, kurās uzturas bēgļi, bieži nespēj izglītot pašas savus pilsoņus, un bēgļu pieplūdums var pastiprināt šo problēmu.
Vairāk nekā puse pasaules bēgļu bērnu skolu neapmeklē šajās septiņās valstīs: Čadā, Etiopijā, Kenijā, Kongo Demokrātiskajā Republikā, Libānā, Pakistānā un Turcijā. Libānā un Turcijā, kas ir pirmajās vietās uzņemto sīriešu bēgļu skaita ziņā, tikai 40 % šo bēgļu apmeklē skolu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
