Lielbritānija vienmēr ir pretojusies domai par ciešāku ES militāro koordināciju, bet britu referenduma rezultāts nozīmē, ka "diskusijas par Eiropas aizsardzības nākotni ir atguvušas inerci", uzsvēra ministrs.
Rakstot interneta vietnē "Politico", viņš paziņoja, ka "ES jāatrod efektīvas atbildes uz mūsu pilsoņu drošības bažām".
"Tas liks (..) palielināt sadarbību izlūkošanas, policijas un tiesu, preventīvās diplomātijas, krīžu vadības jomās un - būtiski - lēcienu uz priekšu kopīgā Eiropas aizsardzības stratēģijā," aicināja Džentiloni.
Līdzīgu domu trešdien izteica arī Eiropas Komisijas prezidents Žans Klods Junkers, aicinot izveidot vienotu galveno mītni ES civilajām un militārajām misijām.
Arī Vācija un Francijā pēdējā laikā ir izteikušās labvēlīgi par ciešāku militāro integrāciju ES.
Džentiloni rakstā aicināja ES izveidot "Eiropas daudznacionālos spēkus" un nosaukt rosināto politiku par "Drošības Šengenu".
"Šīs pieejas ietvaros līdzīgi domājošu valstu grupa sāktu kopīgi izmantot militārās spējas un resursus uz speciālas vienošanās pamata. Iniciatīva tad tiktu atvērta visām ieinteresētajām dalībvalstīm sākotnējam Šengenas līgumam līdzīgā procedūrā," paziņoja ministrs.
Bratislavā piektdien ES līderu samitā tiksies 27 bloka dalībvalstu līderi bez Lielbritānijas premjerministres Terēzas Mejas.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
