Bija paredzēts, ka Nacionālā vēlēšanu padome (CNE) piektdien nāks klajā ar ilgi gaidīto paziņojumu, kas pagājušajā nedēļā jau vienreiz tika atlikts. Tomēr CNE ceturtdien paziņoja, ka lēmuma pasludināšana atkal atlikta.
CNE skaidroja, ka tās darbiniekus apdraudot protesti, kurus opozīcija piektdien plāno spiediena izdarīšanai uz vēlēšanu iestādēm. Padome paziņoja, ka atsāks darbu pirmdien, bet neprecizēja, vai tad noteiks konkrētu datumu parakstu vākšanas organizēšanai Maduro atsaukšanas referenduma izsludināšanai.
Opozīcijas koalīcijai - Demokrātiskās vienotības apaļajam galdam (MUD) - referenduma ierosināšanai tikai trīs dienu laikā nepieciešams savākt 20% vēlētāju parakstus.
Šis ir pēdējais birokrātiskais šķērslis, kas jāpārvar pirms referenduma izsludināšanas, un opozīcija vēlas panākt, lai tautas nobalsošana notiktu līdz gada beigām, jo tad Maduro atcelšanas gadījumā tiktu izsludinātas ārkārtas vēlēšanas.
Ja opozīcijai neizdosies referendumu sarīkot līdz 10.janvārim, prezidenta atcelšanas gadījumā viņu amatā vienkārši nomainīs pašreizējai viceprezidents, kas valsts galvas pienākumus turpinās pildīt līdz Maduro pilnvaru termiņa beigām 2019.gadā.
Opozīcija vaino Maduro ekonomikas krīzē, kuru saasinājis naftas cenu kritums kopš 2014.gada vidus. Maduro apgalvo, ka dziļo ekonomikas recesiju un augošo inflāciju, kas šogad tiek prognozēta virs 700%, izraisa "ekonomikas karš", ko īstenojot "amerikāņu imperiālisma" atbalstītā venecuēliešu elite.
CNE paziņojusi, ka apsver pēdējo parakstu vākšanas stadiju sarīkot oktobra beigās, taču opozīcija apgalvo, ka tas ir par vēlu, un apsūdz varasiestādes procesa novilcināšanā. Opozīcija jau sarīkojusi vairākas protesta akcijas, un lielākajā demonstrācijā, kas notika 1. septembrī, pēc opozīcijas aplēsēm, ielās izgāja miljons cilvēku.
Eksperti brīdina, ka gadījumā, ja referendums netiks sarīkots līdz gada beigām, Venecuēlai draud nemieri. Saskaņā ar aptaujām valdības maiņu šobrīd vēlas jau 80 % venecuēliešu.