2018. gadā plānotā Baltkrievijas Astravjecas atomelektrostacijas (AES) iedarbināšana varētu tikt atlikta vismaz par pusgadu saistībā ar reaktora korpusa nomaiņu pēc jūlijā notikušā incidenta spēkstacijas būvlaukumā, atzinis Krievijas valsts atomenerģētikas korporācijas "Rosatom" ģenerāldirektora pirmais vietnieks Aleksandrs Lokšins.
"Rosatom" meitassabiedrība "Atomstrojeksport" ir Baltkrievijā topošās AES būvdarbu ģenerāluzņēmēja. Kā ziņots, šovasar internetā parādījās ziņas, ka 10. jūlijā AES būvlaukumā izmēģinājuma laikā no vairāku metru augstuma nogāzusies 330 tonnas smaga reaktora daļa.
"Rosatom" notikušo atzina, bet norādīja, ka iekārta faktiski neesot cietusi. Kā drīz pēc šīs informācijas nonākšanas atklātībā izteicās Lokšins, nekādi bojājumi korpusam nav radušies - lielākais, par ko varot runāt, ir "noberztā rūpnīcas krāsa".
Tomēr pēc Baltkrievijas pieprasījuma "Rosatom" apsolīja reaktora korpusu nomainīt.
"Nodošanas termiņu ziņā tas mūs atsviež atpakaļ vismaz pusgadu vai pat vairāk," Lokšins sacījis žurnālistiem Pasaules Kodolenerģijas asociācijas (WNA) simpozija kuluāros. "Pašlaik mēs ar pasūtītāju saskaņojam grafiku, un tad arī noskaidrosies, par cik mēs pārceļam palaišanas termiņu."
Pēc viņa teiktā, nekādu problēmu ar nomaiņai derīga korpusa izvēli nebūšot.
"Tuvojas nobeigumam otrā [šai spēkstacijai paredzēta reaktora] korpusa izgatavošana," paziņojis "Rosatom" vadītāja vietnieks, piebilstot, ka ir pieejams arī korpuss, kas bija paredzēts Baltijas atomelektrostacijai Kaļiņingradas apgabalā.
Runājot par nokritušā korpusa likteni, Lokšins izteicies, ka tas varētu tikt izmantots citos "Rosatom" projektos.
"Pats korpuss noteikti ir derīgs, no kodoldrošības viedokļa mums nav nekādu šaubu," viņš paziņojis. "To varēs izmantot kādā no mūsu būvlaukumiem, piemēram, Ļeņingradas [2.AES]. Šā korpusa likteni vēl neesam detalizēti pārrunājuši, bet mēs pēc līdzīgiem projektiem ceļam tik daudz jaunu energobloku, ka noteikti atradīsim, kur to likt lietā."
Baltkrievija savas AES būvei izraudzījusies vietu aptuveni 30 kilometrus no Lietuvas robežas un 50 kilometrus no Viļņas - Grodņas apgabala Astravjecas rajonā. Turklāt dzesēšanas vajadzībām plānots izmantot ūdeni no Neres upes, kas tālāk tek cauri Lietuvas galvaspilsētai. Arī no Latvijas robežas šo kodolspēkstaciju šķirs tikai aptuveni 110 kilometri.
Spēkstacijā būs divi energobloki ar 1200 megavatu jaudu. Pirmo energobloku ekspluatācijā nodot bija plānots 2018. gadā, bet otro - 2020. gadā.
Lietuvu satrauc neatbildētie jautājumi par to, kā tiks veikta izlietotās kodoldegvielas un radioaktīvo atkritumu apsaimniekošana un kā tiktu nodrošināta Viļņas evakuācija iespējamas kodolavārijas gadījumā.
Lietuvas valdība par jūlijā notikušo incidentu iesniedza Baltkrievijai notu, bet ārlietu, enerģētikas un vides ministri nosūtīja vēstuli Eiropas Komisijas (EK) viceprezidentam Eiropas Savienības (ES) enerģētikas savienības jautājumos Marošam Šefčovičam un ES klimata un enerģētikas komisāram Migelam Ariasam Kanjetem, lūdzot ES aktīvi iesaistīties kodoldrošības jautājumu risināšanā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
