"Pēdējās diennakts laikā krasi pieaudzis apšaudes gadījumu skaits. Fiksēti 55 gadījumi, kad uguns atklāta pret [prezidenta Bašara al Asada] valdības spēkiem, tautas pašaizsardzības spēkiem un civiliedzīvotājiem," viņš teica.
"Situācija Sīrijā saasinās, jo īpaši tas manāms Alepo un Hamas provincēs, kur opozīcijas vienības, izmantojot kaujas darbību pārtraukšanas režīmu, uzpilda munīcijas, bruņojuma krājumus un gatavojas pāriet uzbrukumā ar mērķi sagrābt jaunas teritorijas," Savčenko paziņoja.
Augsta ranga Krievijas armijas ģenerālis Viktors Pozņihirs paziņoja, ka ASV neievēro savu pamiera vienošanās daļu un ir atbildīgas par trauslā pamiera laušanu.
"Ja ASV puse neveiks nepieciešamos pasākumus, lai izpildītu savas saistības.. visa atbildība par pamiera laušanu gulsies uz ASV," viņš sacīja televīzijā pārraidītā preses konferencē.
Krievijas prezidents Vladimirs Putins sestdien paziņoja, ka Krievija ievēro savas vienošanās par Sīriju daļu, bet apsūdzēja nemierniekus par pamiera izmantošanu, lai pārgrupētos.
Tāpat Putins aicināja ASV rīkoties caurskatāmāk. "Es gribētu, lai mēs viens pret otru esam godīgi, un tā mēs varam virzīties uz priekšu mūsu kopīgo mērķu [cīņas pret terorisma un miera Sīrijā] sasniegšanā," viņš aicināja.
"Mēs redzam šo teroristu mēģinājumus pārgrupēties, pāriet no viena zīmola uz citu, no viena nosaukuma uz citu un saglabāt savas militārās spējas," vizītes Kirgizstānā laikā sacīja Putins.
Putins norādīja, ka ir "drīzāk pozitīvi nekā negatīvi" noskaņots par pamiera vienošanos.
Pamiers Sīrijā stājās spēkā pirmdien, tomēr vienošanās detaļas, tostarp reģioni, kuros varētu notikt kopīgi ASV un Krievijas triecieni, sabiedrībai nav zināmi.
Uz atklātību aicinājusi arī Krievija.
Krievijas un ASV kopīga militāra darbība Sīrijā var notikt tikai tad, ja Maskava un tās atbalstītais Sīrijas prezidenta Bašara al Asada režīms pilnībā ievēro saistības pārtraukt karadarbību uz septiņām dienām, kā to paredz vienošanās.
Savukārt Vašingtona ir apņēmusies panākt mēreno Sīrijas nemiernieku atšķelšanos no radikālajiem džihādistiem.
Pilsoņkarš Sīrijā notiek kopš 2011.gada un sadrumstalojies daudzās frontēs starp kurdu spēkiem, mērenajiem un radikālajiem sunnītu nemierniekiem, valdības karaspēku un tai lojāliem paramilitāriem formējumiem. Atbilstoši jaunākajām sīriešu aktīvistu aplēsēm karā dzīvību zaudējuši jau vairāk nekā 300 000 cilvēku.