Atbalsts CDU Vācijas galvaspilsētā sarucis līdz 17,7% salīdzinājumā ar 23,3%, ko partija ieguva vēlēšanās 2011.gadā. Savukārt par eiroskeptiķu partiju "Alternatīva Vācijai" (AfD) Berlīnē balsoja 13,8% vēlētāju, vēsta ARD.
Uzvaru Berlīnē ar 21,5% atbalstu svinējuši sociāldemokrāti (SPD), kuri gan arī saņēmusi rekordzemu vēlētāju atbalstu.
"Mēs esam sasnieguši savu mērķi," atbalstītājiem paziņoja pašreizējais Berlīnes mērs Mihaels Millers. "Mums ir mandāts valdības veidošanai," viņš piebilda.
Pret imigrantiem noskaņotās AfD panākums nozīmē, ka CDU un SPD, kas līdz šim veidojušas valdošo koalīciju galvaspilsētā, vairs nav vairākuma. Millers varētu būt spiests atteikties no pašreizējiem koalīcijas partneriem CDU, viņu vietā veidojot koalīciju ar "zaļajiem" un kreiso ekstrēmistu partiju "Die Linke" ("Kreisie").
CDU ģenerālsekretārs Pēters Taubers atzina, ka vēlēšanu rezultāts Berlīnē nav labs, tomēr par to vainoja sociāldemokrātu Milleru. "Zivs pūst no galvas," izteicās Taubers.
Šie rezultāti nozīmē, ka Berlīne kļūs par desmito no 16 Vācijas federālajām zemēm, kuras reģionālajā parlamentā būs pārstāvēta tikai 2013.gadā dibinātā AfD, kas tādējādi turpinās nostiprināt savas pozīcijas pirms nākamgad paredzētajām Bundestāga vēlēšanām.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
