Krievijas fiziķa Sergeja Špiļkina veiktā Valsts domes vēlēšanu aktivitātes analīze liecina, ka atsevišķos Krievijas reģionos tā varētu būt mākslīgā veidā ievērojami paaugstināta, vēsta raidsabiedrības BBC krievu valodas dienests.
Špilkins izveidojis grafiku, kurā ass "X" ir oficiālie dati par vēlētāju aktivitāti iecirknī, bet "Y" – vēlētāju skaits, kuri nobalsojuši visos iecirkņos ar tādu apmeklētību.
No grafika, kurā izmantoti dati par visu Krieviju, zinātnieks secina, ka reālā vēlētāju aktivitāte uz svētdienas 18.00 pēc Maskavas laika bija aptuveni 32 %. Centrālā vēlēšanu komisija aktivitāti šajā laikā vērtēja uz 39 %.
Špiļkins prognozēja, ka reālā kopējā aktivitāte visā Krievijā nepārsniegs 38 %, jo pēdējās vēlēšanu iecirkņu darba stundās parasti nobalsot aiziet ne vairāk par 5 % vēlētāju. Zinātnieks atzīmē, ka šajās vēlēšanās ir novērota zemākā vēlētāju aktivitāte mūsdienu Krievijas vēsturē.
Savukārt grafiki liecina, ka oficiālā aktivitāte ir palielināta, skaidro pētnieks. Grafikā ir redzams garš "labais plecs", kurš, saskaņā ar Špiļkina teikto, radies tieši palielinātās aktivitātes dēļ.
Aktivitāte var būt palielināta ar dažādiem līdzekļiem – no piespiešanas doties nobalsot, vai parakstu viltošanas, atzīmē zinātnieks. Viņš neizslēdz, ka zināmā mērā tas varētu būt izdevīgi valdošajai partijai "Vienotā Krievija".
Jaunākā Vēlēšanu komisijas oficiālā informācija pirmdienas rītā liecina, ka vēlētāju aktivitāte ir bijusi 47,91 %. "Current Time" skaidro, ka varai būtu svarīgi, lai dalība vēlēšanās pārsniegtu 50 %, tādējādi izvairoties no tā, ka jauno Valsts domi var saukt par "mazākuma Domi".
"Uzmetot aci, šķiet, ka falsifikācijas ziņā šīs vēlēšanas būs sliktāko pirmajā trijniekā kopā ar 2008. un 2011. gadu," raksta Špiļkins.
Pētnieks arī piedāvā atsevišķus grafikus par reģioniem. Maskavā un Pēterburgā, tāpat kā Krimā, pārkāpumu nav bijis daudz. Bet līderi iespējamās falsifikācijas ziņā ir Kemerovskas apgabals un Krasnojarskas novads, secina zinātnieks.
Špiļkins tādu pašu analizēs metodiku izmantoja jau pēc Valsts dome vēlēšanām 2011. gadā. Toreiz uz masu neapmierinātības un vēlēšanu iznākumu fona viņa pētījums izraisīja plašu rezonansi un to pārpublicēja vadošie Krievijas mediji.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
