Lielbritānijai un tās NATO partneriem nav efektīva plāna Eiropas aizsardzībai Krievijas iebrukuma gadījumā, jo alianses iekšienē pastāv nevienprātība, uzskata atvaļināts britu ģenerālis sers Ričards Baronss (attēlā).
Krievija 48 stundu laikā NATO teritorijā var izvietot tūkstošiem karavīru, kuriem atbalstu sniegtu lidmašīnas un kuģi. Tikmēr NATO tāda pati spēku izvietošana varētu aizņemt mēnešus, par ģenerāļa bažām raksta laikraksts "The Times".
Tā rezultātā daļa sauszemes, kontrole pār gaisa telpu un teritoriālajiem ūdeņiem var tikt zaudēta vēl pirms 28 valstu NATO bloks vispār vienotos, kā reaģēt, brīdina bijušais britu Apvienotā štāba komandieris.
NATO politiskajai lēmējstruktūrai Ziemeļatlantijas padomei ir tiesības autorizēt Eiropas spēku virspavēlnieku izstrādāt plānus un apmācības alianses sagatavošanai uzbrukuma gadījumam. Taču šis process apturēts pēc Aukstā kara, jo tika uzskatīts, ka draudi ir zuduši.
Baronss uzsver, ka īsta vēlme šādu darbību atjaunot nav radusies pat pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā un liecībām, ka Krievija iegulda līdzekļus jaunās iekārtās, kas speciāli radītas NATO pārspēšanai.
Valstis, kas robežojas ar Krieviju, intensīvi lobē citas dalībvalstis mainīt savu attieksmi, bet tādi sabiedrotie kā Francija, Grieķija, Itālija, Ungārija un mazākā mērā Vācija drīzāk izvēlēsies neprovocēt Krieviju. Tās vienkārši ir vairāk koncentrējušās uz imigrācijas problēmu un terora draudiem, lai vēl satrauktos par Krievijas agresiju, raksta laikraksts.
"Ja sarindo visas NATO militārās spējas, to ir daudz vairāk nekā Krievijai, bet, tā kā tās atrodas daļēji neaktīvā stāvoklī, ir pavēries iespēju logs, kurā... Krievija var izmantot savus mazākos spēkus, lai iekniebtu NATO tādā veidā, ka aliansei būtu ļoti apgrūtinoši atbildēt, jo tai nav neviena plāna, kā to darīt," komentē Baronss.
"Ja nav vienprātības, galvenokārt starp ziemeļiem, centru un dienvidiem, tiek panākts zemākais iespējamais kopsaucējs un nekas daudz nenotiks," viņš papildina.
Britiem un citiem NATO spēkiem, kurus Krievijas agresijas atturēšanai plānots izvietot Polijā un Baltijas valstīs, nav pietiekamas ugunsjaudas to atbalstam. Karavīriem pat neesot noteikumu par rīcību Krievijas iebrukuma gadījum.
Baronss skaidro, ka šo tematu uzsācis, jo vēlas iekustināt diskusijas par mainīgajiem draudiem, kurus rada tādas valstis kā Krievija, kas ar kiberkara palīdzību varētu izpostīt ekonomiku.
Šādas bažas ģenerālis paudis 10 lapaspušu garās piezīmēs, kas īsi pirms viņa atvaļināšanās 2016. gada augustā nosūtītas britu aizsardzības ministram Maiklam Falonam.
Piezīmju saturs nedēļas nogalē noplūdis un publicēts virknē britu mediju.
"Delfi" jau vēstīja, ka, viesojoties NATO centros Eiropā, portālam tika apliecināts, ka Latvija var justies droši.
"Es uzaugu Vācijā, zinot, ka man vienā pusē ir dislocēti beļģi, otrā nīderlandieši. Ja Padomju Savienība izlemtu uzbrukt, visi zināja, ka visi sabiedrotie uzbruktu pretī, " skaidroja Ščecinas NATO vadības centra komandieris Hofmans. Viņš norādīja, ka arī Baltijas valstīs šobrīd atrodas dažādu NATO dalībvalstu armiju vienības un uzbrukuma gadījumā, tās jau būtu kaujas gatavībā.
Savukārt Brunsumā uz jautājumu, kas teorētiski notiktu, ja Baltijas valstis tomēr tiktu okupētas, kāds NATO pārstāvis atbildēja īsi: "Mēs tās atgūtu. Mums ir plāni arī tam."
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
