Sīrijas nākotne "karājas mata galā", uzrunā ANO Ģenerālajā asamblejā sacīja Kerijs.
Pirmdienas uzbrukums humānās palīdzības konvojam Alepo apkaimē raisa šaubas, vai Krievijas un Sīrijas valdības ir gatavas ievērot pamiera noteikumus, viņš norādīja.
Maskava noliedz, ka tā būtu iesaistīta uzbrukumā, un apgalvo, ka uzbrukums konvojam pat nav bijis uzlidojums.
Kerijs mudināja Maskavu, lai tā piespiež Damasku atturēties no gaisa spēku izmantošanas, kas varētu būt solis pretim pamiera atjaunošanai.
Centieniem panākt atrisinājumu Sīrijas krīzei vienīgi tad būs nozīme, ja Maskava uzņemsies atbildību par nesenajiem uzlidojumiem, uzsvēra Kerijs.
Kopš 12.septembrī spēkā stājās ar Maskavas un Vašingtonas atbalstu noslēgtais pamiers, Alepo, tāpat kā citās svarīgākajās frontēs, pirmās dienas pamatā bija mierīgas.
Vardarbība lēnām frontēs sāka atgriezties un kulminēja nedēļas nogales asiņainajos uzlidojumos Alepo un ASV vadītās koalīcijas uzlidojumā Sīrijas armijas bāzei, kurā tika nogalināti vairāk nekā 60 Sīrijas karavīri, kas valsts austrumos cīnījās ar "Islāma valsts" džihādistiem.
Sīrijas armija pirmdienas vakarā paziņoja, ka pamiers tiek izbeigts. Dažas stundas vēlāk Alepo provincē notika uzbrukums konvojam, kas veda humāno palīdzību civilistiem. Tajā dzīvību zaudēja 20 brīvprātīgie un šoferi, vismaz 18 kravas automašīnas tika iznīcinātas.
Pilsoņkarš Sīrijā notiek kopš 2011.gada un sadrumstalojies daudzās frontēs starp kurdu spēkiem, mērenajiem un radikālajiem sunnītu nemierniekiem, valdības karaspēku un tai lojāliem paramilitāriem formējumiem. Atbilstoši jaunākajām sīriešu aktīvistu aplēsēm karā dzīvību zaudējuši jau vairāk nekā 300 000 cilvēku.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!