Glāzgovas Stratklaidas Universitātes profesors Džons Kērtiss analizējis virkni aptauju, kas veiktas pēc 23. jūnija referenduma, kurā 52 % britu nobalsoja par izstāšanos no ES.
"Mēs jau trīs mēnešus esam sašķelti, bet viedoklis ir mainījies tikai dažiem," viņš sacīja preses konferencē Londonā.
Cilvēki tagad koriģē savas cerības attiecībā uz pirmsreferenduma solījumiem samazināt imigrāciju un novirzīt Nacionālajam veselības dienestam (NHS) līdzekļus, kas patlaban tiek maksāti ES.
"Pirms referenduma vairāk nekā puse sabiedrības sagaidīja, ka "Brexit" rezultātā samazināsies imigrācija," sacīja Kērtiss. "Tagad šis skaitlis ir sarucis līdz 45 %."
Vaicāti, ko viņi sagaida no "Brexit", vairums britu minējuši, ka tiks apturēta pārvietošanās brīvība un saglabāta piekļuve vienotajam tirgum.
"Ir manāma samērā liela apetīte pēc kaut kāda kompromisa (attiecībā uz piekļuvi vienotajam tirgum) un zināmu imigrācijas kontroli," norādīja Kērtiss.
Eiropadomes prezidents Donalds Tusks piektdien paziņoja, ka vizītes gaitā aizvadītajā nedēļā Londonā Lielbritānijas premjerministre Terēze Meja viņam apliecinājusi - tas ir "samērā ticami", ka Lielbritānija janvārī vai februārī būs gatava oficiāli sākt sarunas par izstāšanos no ES.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!