Krievija no recesijas virzās uz stagnāciju; perspektīva ir drūma, uzskata bijušais Kremļa padomnieks  (252)

Augsta līmeņa Krievijas amatpersonas ir norādījušas, ka jau nākamajā gadā sagaida ekonomiskās atkopšanās sākumu. Ekonomikas ministrija prognozē 0,8 % izaugsmi 2017. gadā, sekojot 0,2 % kritumam šogad.

Bet ievērojamais ekonomists Gurijevs (attēlā), kurš 2013. gadā bailēs no politiski motivētas kriminālvajāšanas Krieviju pameta, uzskata, ka ekonomika nevis atkopjas, bet gan pāriet no recesijas uz stagnāciju.

"Iekšzemes kopprodukta kritums ir beidzies, tagad virzoties uz nulli vai ļoti lēnu izaugsmi," RFE/RL telefonintervijā Londonā atklāja ekonomists. Viņš paredz, ka, ja būs pozitīvs pieaugums, tas būs vien aptuveni procents gadā.

"Tas ir process, ko ekonomisti sauc par stagnāciju," viņš uzsver.

Bijušais Maskavas Jaunās ekonomikas skolas rektors Gurijevs Dmitrija Medvedeva 2008. līdz 2012. gada prezidentūras laikā bija Kremļa padomnieks un valsts "Sberbank" uzraudzības padomes loceklis.

2013. gadā viņš Krieviju pameta un devās uz Franciju, pastāvot bažām, ka pret viņu varētu tikt uzsākta vajāšana, vēršoties pret liberāli domājošiem Krievijas elites pārstāvjiem, kuri ir kritiski pret prezidenta Vladimira Putina autoritāro politiku.

Budžeta cirpšana

Dzīves apstākļi parastajiem Krievijas iedzīvotājiem turpmākos mēnešus, domājams, saglabāsies sarežģīti, valdībai turpinot samazināt izdevumus, lai kompensētu zemo naftas cenu dēļ radītos zaudējumus, paredz ekonomists. Tēriņu samazināšana nozīmē arī mazāk naudas ekonomikai caur valdības pasūtījumiem.

"Krievijas varasiestādes ir spiestas reāli apcirpt budžetu, ietekmējot gandrīz visas sfēras, tostarp aizsardzības tēriņus. Ir pat diskusijas par liela mēroga samazinājumiem valsts bruņojuma modernizēšanas programā," stāsta ekonomists. Miljardiem dolāru vērtais plāns paredz līdz 2020. gadam pamatīgi modernizēt bruņotos spēkus.

Krievijas ekonomiku smagi ir skārušas zemās naftas cenas kopš 2014. gada, kad barela cena noslīdzēja zem 50 dolāru atzīmes. 2015. gadā cena noslīdēja zem 40 dolāriem, bet tagad turas robežās ap 46 dolāriem par barelu.

Ekonomikas likstas vēl vairāk padziļināja reformu neesamība Krievijā un Rietumu sankcijas par Krimas pussalas aneksiju un konfliktu Ukrainas austrumos, uzskata Gurijevs.

"Maigi izsakoties, situācija nav vienkārša," viņš stāsta.

Iedzīvotāji izjūt grūtības

Vienkāršie Krievijas iedzīvotāji ekonomisko nedienu sekas izjūt tiešā veidā uz saviem maciņiem. Dati par mājsaimniecību ienākumiem augustā liecina par astoņu procentu kritumu, salīdzinot ar šo pašu periodu pērn, atzīmē Gurijevs. Cenas nepārtraukti pieaug, bet inflācija, kas pēdējos gadus sasniedz divciparu skaitļus, samazina naudas vērtību.

Krievijas valdībai izdodas noturēt ekonomiku virs ūdens tikai pateicoties rezervēm, kas sakrātas laikā, kad naftas cenas bija augstas, skaidro eksperts. Tomēr, ja naftas cenas necelsies un Rietumu sankcijas netiks atceltas, valdība būs spiesta ķerties klāt citiem iekrājumiem, tostarp pensiju sistēmas naudai, viņš brīdina.

"Šajā scenārijā Rezerves fonds tiks izsmelts šogad vai nākamā gada pirmajā pusē. Sekas būs tādas, ka valdība būs spiesta sākt tērēt Valsts labklājības fonda līdzekļus," stāsta Gurijevs.

Viņš atzīmē, ka valdība jau ir centusies sagatavot iedzīvotājus šādai iespējamībai, paziņojot, ka pensiju sistēmas iekrājumi varētu tikt izmantoti deficīta segšanai 2017. un 2018. gadā.

Par spīti drūmajai Krievijas ekonomikas perspektīvai Gurijevs saskata vienu cerīgu zīmi, kas varētu būt kaut neliels atvieglojums iedzīvotājiem. Lai arī inflācija saglabājas augsta, Centrālā banka ir daudz darījusi, lai to mazinātu, un šogad tā vairs nebūs divciparu skaitlis, viņš prognozē.

Kopumā gan cerības uz ekonomisko atkopšanos ir niecīgas ne tikai zemo naftas cenu un sankciju, bet arī jaunu investīciju trūkuma dēļ, domā pētnieks. Ārvalstu investori lielākoties Krieviju ir pametuši, kopš Kremļa attiecības ar Rietumiem sabojāja Maskavas agresija Ukrainā.

Gurijevs prāto, ka Putina deklarētais mērķis mazināt atkarību no Rietumiem, pārorientējot Krievijas ekonomisko sadarbību uz Ķīnu un citām Āzijas valstīm, problēmu nav mazinājis.

"Ir parakstīti daudz nodomu protokoli, notikuši samiti, valsts vizītes un paziņojumi. Bet Austrumi vēl nav aizvietojuši sarūkošās Rietumu investīcijas. Diemžēl, kopējās tiešās ārzemju investīcijas Krievijā ir ievērojami sarukušas," konstatē Gurijevs.