Šveices vēlētāji svētdien referendumā atbalstījuši lielāku pilnvaru piešķiršanu valsts izlūkdienestam un citiem drošības dienestiem.
Likumprojektu atbalstīja 65,5 % vēlētāju, liecina oficiālie referenduma rezultāti.
Šveices policijai un izlūkdienestam līdz šim bija lielā mērā jāpaļaujas uz informāciju, kas pieejama no publiskajiem avotiem un citām varasiestādēm. Tiem bija aizliegts noklausīties telefonus un izspiegot aizdomās turamo saziņu internetā.
Jaunais likumprojekts situāciju mainīs. Šveices valdība uzsvēra, ka nevēlas radīt plašu datu uzkrāšanas aparātu, par kāda esamību Savienotajās Valstīs pasaulei pavēstīja bijušais ASV izlūkdienestu līdzstrādnieks Edvards Snoudens, bet tikai vēlas nodrošināt izlūkdienestam iespēju darīt savu darbu.
Šveices aizsardzības ministrs sacīja, ka ar šo likumu Šveice "izlīdīs no pagraba pirmajā stāvā, ja runājam par starptautiskajiem standartiem". Viņš uzsvēra, ka Šveices sistēmu nevar salīdzināt ar ASV vai citām lielvalstīm, kurām bijis grūti atrast pareizo līdzsvaru starp drošību un privātumu.
Saskaņā ar likumprojektu aizdomās turamā telefonu un citu elektronisko ierīču izspiegošanu varēs veikt tikai ar federālās tiesas, Aizsardzības ministrijas un valdības atļauju. Valdība skaidroja, ka tas, visticamāk, tiks darīts tikai pāris desmitu reižu gadā, lai novērotu tikai pašus svarīgākos aizdomās turamos.
Parlaments šo likumprojektu apstiprināja jau 2015. gadā, bet idejas oponentiem izdevās savākt pietiekami daudz parakstu, lai panāktu referenduma sarīkošanu.
Vienlaikus ar šo jautājumu, svētdien referendumā šveicieši lēma arī par to, vai palielināt valsts piešķirtās pensijas par 10 % un vides aktīvistu ierosinājumu, ka valdībai līdz 2050. gadam jārada ilgspējīgs ekonomikas modelis, samazinot dabas resursu izmantošanu. Abi ierosinājumi tika noraidīti.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
