BBC skaidro, ka šobrīd jau piecu mēnešu vecumu sasniegušajam puisēnam DNS pamatu veido tēva un mātes ģenētiskais kods, kā arī tajā iekļauta neliela daļiņa no trešās personas – donora. Donora ģenētisko materiālu ārsti izvēlējušies izmantot, lai tādējādi izvairītos no ģenētiskās slimības, kāda bērnam būtu iedzimusi no mātes.
Eksperti uzskata, ka šī tehnika uzsāk jaunu ēru medicīnā, jo turpmāk arī citas ģimenes varēs nākamajām paaudzēm nenodot kādas iedzimtas slimības. Pagaidām gan ārsti uzskata, ka šīs jaunās un kontraversālās metodes, sauktas arī par mitohondriālo donāciju, pārbaudes un testi vēl turpināsies.
Mitohondriji ir nelieli ieapaļi vai pavedienveidīgi veidojumi šūnas citoplazmā, kuriem ir svarīga nozīme šūnas enerģētiskajā metabolismā jeb vielu pārvēršanā izmantojamā enerģijā. Sievietēm dažkārt mitohondrijos ir ģenētiski defekti, kurus tās var nodot tālāk nākamajām paaudzēm.
Ārsti smalkajā operācijā ar donora ģenētiskā materiāla palīdzību atjaunoja mitohondrijus mātes olšūnā, pirms to laboratorijā apaugļoja ar tēva spermu. Operāciju amerikāņu ārstu komanda veikusi Meksikā, jo tur, atšķirībā no ASV, to neaizliedz likums.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
