Kijeva trešdien paziņojusi, ka izmeklētāju publiskotie rezultāti par Malaizijas pasažieru lidmašīnas notriekšanu pierāda tiešu Krievijas saistību ar notikušo, bet Maskava izmeklētāju secinājumus nosaukusi par tendencioziem un politiski motivētiem.
"Šī informācija vēlreiz norāda uz agresorvalsts tiešu saistību ar lidmašīnas notriekšanu," paziņoja Ukrainas Ārlietu ministrija, norādot uz Krieviju. "Tas izbeidz visus Krievijas mēģinājumus diskreditēt Apvienotās izmeklēšanas grupas (JIT) darbību un slēdzienus, izplatot sagrozītu vai safabricētu informāciju," uzsvēra ministrija.
Savukārt Maskava trešdien izmeklētāju secinājumus nosauca par "tendencioziem" un "politiski motivētiem". "Krievija ir vīlusies par to, ka situācija ap "Boeing" katastrofas izmeklēšanu nemainās," paziņoja Krievijas Ārlietu ministrijas preses sekretāre Marija Zaharova. "Secinājumi (..) apstiprina, ka izmeklēšana ir tendencioza un politiski motivēta," viņa piebilda.
Tikmēr Maskavas atbalstītie kaujinieki nolieguši savu atbildību par lidmašīnas notriekšanu. Pašpasludinātās ""Doņeckas tautas republikas" spēki nevarēja šaut uz lidmašīnu no "Buk" sistēmas, jo mums šāda veida ieroču nav," aģentūrai AFP apgalvoja viens no Doņeckas kaujinieku militārajiem vadoņiem Eduards Basurins.
Jau vēstīts, ka Nīderlandes vadītā Apvienotā izmeklēšanas grupa (JIT) trešdien paziņoja, ka Malaizijas pasažieru lidmašīna virs Austrumukrainas tika notriekta ar raķeti "Buk", kas Ukrainā tika ievesta no Krievijas un palaista no Maskavas atbalstīto teroristu bandu kontrolētās teritorijas.
JIT norādīja, ka pēc pastrādātā nozieguma, kas prasīja 298 cilvēku dzīvības, raķešu palaidējs tika atkal aiztransportēts atpakaļ uz Krieviju. "Sistēma tika transportēta no Krievijas teritorijas uz Austrumukrainu un vēlāk transportēta atpakaļ baltā kravas mašīnā "Volvo"," teikts JIT paziņojumā, kas publiskots Nīderlandes prokuratūras mājaslapā.
Cilvēkus, kuri konkrēti izšāvuši raķeti, JTI nav izdevies noskaidrot, taču izmeklētāju rīcībā ir simts aizdomās turēto saraksts. Viņu vidū ir personas, kas varētu būt organizējušas raķešu palaišanas iekārtas konvojēšanu un devušas pavēles, pavēstīja nīderlandiešu prokurors Freds Vesterbeke, kas vadīja izmeklēšanu.
Viņš paziņoja, ka izmeklētājiem izdevies savākt pietiekami daudz pierādījumu, lai iesūdzētu vainīgos tiesā. Kad un kur šāda tiesa varētu notikt, Vesterbeke neatklāja.
Viņš uzsvēra, ka izmeklēšanas gaitā pilnībā atspēkotas versijas, ka reisa MH17 lidmašīnas katastrofu varētu būt izraisījušas tehniskas problēmas. Apgāzta arī versija, ka Malaizijas lidmašīnu būtu notriecis kāds cits lidaparāts.
Raķete tikusi izšauta no lauka, kas atrodas netālu no Sņižnes, pie Pervomaiskas ciemata. Šo teritoriju 2014. gada 17. jūlijā, kad tika pastrādāts noziegums, kontrolēja Krievijas apbruņotās teroristu bandas jeb tā dēvētā "Doņeckas tautas republika".
JTI uzsver, ka par vietu, no kuras raķete izšauta, nav nekādu šaubu.
Izmeklēšanā piedalījās simts ekspertu, analizējot tūkstošiem lidmašīnas atlūzu gabalu un pusmiljonu video un fotogrāfiju, atklāja Vesterbeke. Izmeklētāji arī noklausījušies 150 000 pārtvertu telefona zvanu, no kuriem viens tika atskaņots preses konferencē.
Maskava ir vairākkārt noliegusi, ka aviokompānijas "Malaysia Airlines" lidmašīna, kas bija ceļā no Amsterdamas uz Kualalumpuru, būtu notriekta ar Krievijas "Buk" raķeti, un aicinājusi izmeklētājus ņemt vērā arī Krievijas atradumus, kas liecinot par Ukrainas atbildību lidmašīnas notriekšanā.
Kremļa preses pārstāvis Dmitrijs Peskovs paziņoja, ka Maskavai esot neapgāžami pierādījumi, ko starptautiskā izmeklētāju komanda esot ignorējusi.
Maskava analizēja sākotnējos datus no lidmašīnas radara un neatrada nekādus pierādījumus tam, ka lidmašīna būtu notriekta ar raķeti, uzsvēra Peskovs. "Ja tur būtu bijusi kāda raķete, tad tā būtu palaista no citas teritorijas," paziņoja Kremļa pārstāvis.