Turcijas Nacionālās drošības padome (MGK), kuru vada valsts prezidents Redžeps Tajips Erdogans, trešdien paziņoja, ka pēc militārā apvērsuma mēģinājuma uz trim mēnešiem noteiktais ārkārtas stāvoklis būs jāpagarina, kad oktobrī beigsies tā termiņš.
"Tika pieņemts lēmums ieteikt pagarināt ārkārtas stāvokli, lai turpinātu nodrošināt efektīvā veidā mūsu demokrātijas, likuma varas, mūsu pilsoņu tiesību un brīvību aizsardzību," paziņoja MGK pēc sanāksmes, kura notika prezidenta pilī.
Ārkārtas stāvoklis ir nodrošinājis juridisko ietvaru plašākajām represijām Turcijas jaunāko laiku vēsturē.
Turcijas tiesas pirmstiesas apcietinājumā paturējušas 32 000 cilvēku, kuri apsūdzēti par sadarbību ar "teroristisko organizāciju", ko vada trimdā dzīvojošais islāmistu sludinātājs Fetulla Gilens, kuru Ankara apsūdz 15. jūlijā notikušā neveiksmīgā militārā apvērsuma organizēšanā, trešdien pavēstīja tieslietu ministrs Bekirs Bozdā.
Tieslietu ministrs intervijā televīzijas kanālam NTV norādīja, ka pavisam pēc puča izmeklēšana uzsākta pret 70 000 cilvēku, no kuriem 32 000 paturēti apcietinājumā. "Šis process turpinās," piebilda ministrs.
Nepilnu nedēļu pēc šī puča Erdoans 20.jūlijā izsludināja ārkārtas stāvokli uz trim mēnešiem, tātad tam vajadzētu beigties oktobra vidū.
MGK paziņojums padara jauna ārkārtas stāvokļa izsludināšanu par formalitāti, bet tajā nav teikts, vai nākamais periods arī būs trīs mēneši.
Represijas un ārkārtas stāvoklis ir izraisījis Turcijas sabiedroto satraukumu, bet Ankara apgalvo, ka šie pasākumi ir vajadzīgi, lai notvertu ASV dzīvojošā Gilena atbalstītājus. Turcija apsūdz Gilenu puča organizēšanā, bet Gilens šīs apsūdzības noliedz.
MGK arī ieteica nākamajos gados atzīmēt 15.jūliju kā Turcijas ikgadējo "Demokrātijas un brīvību dienu".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
