Putina reiss, Su-25, 'Buk' un citi: Kā Krievijas medijos brīnumaini mainījās MH17 katastrofas versijas  (379)

Šāda notikušā versija tika izvirzīta jau pavisam neilgi pēc 2014. gada 17. jūlijā notikušās katastrofas, tai par labu runāja virkne liecību. Taču Krievija, kas oficiāli neatzīst savu saistību ar karu Ukrainā, visu laiku ir noliegusi jebkādu savu vai sev lojālo kaujinieku atbildību par notikušo, visā vainojot Kijevu.

Tāpēc nav pārsteigums, ka pēc starptautiskā Apvienotā izmeklēšanas komanda (JIT) secinājumu izklāstīšanas, kuros nepārprotami norādīts uz Krievijas saistību ar katastrofu, Maskava atkal nākusi klajā ar noliegumiem.

Vēl dažas dienas pirms izmeklēšanas ziņojuma Krievija paziņoja, ka vairāk nekā divus gadus pēc katastrofas atrasti jauni radara dati (starptautiskajiem izmeklētājiem tie nebija pieejami), kas pierāda, ka gaisa telpā MH17 katastrofas vietā nav fiksēti nekādi objekti, kas saistīti ar lidmašīnas notriekšanu. Tas pierāda, ka nekāda raķete no prokremlisko kaujinieku kontrolētās teritorijas netika palaista, paskaidroja amatperonas. Šī versija apgāza arī pašas Maskavas iepriekš sacīto, ka MH17 varētu būt notriecis Ukrainas iznīcinātājs.

Trešdien pēc starptautiskās izmeklēšanas rezultātu paziņošanas Krievijas Ārlietu ministrija savā tīmekļa vietnē pauda nožēlu par izmeklētāju secinājumiem un nosauca tos par "politiski motivētiem".

Ministrijas pārstāve Marija Zaharova izmeklēšanas rezultātus sauca par "izdomātiem" un skaidroja, ka Krievija jau no paša sākuma piedāvājusi sadarboties un "balstīties tikai faktos".

Izmeklētāji "līdz pat šai dienai turpina ignorēt neapgāžamus pierādījumus no Krievijas puses, lai gan Krievija ir faktiski vienīgā, kas sniedz uzticamu informāciju un atklāj visus jaunos datus", skaidroja Zaharova, kuras valsts pagājušajā gadā bloķēja ANO Drošības padomes rezolūciju par starptautiska tribunāla izveidošanu MH17 katastrofas izmeklēšanai.

Krievijas Aizsardzības ministrija savukārt paziņoja, ka Krievijas pretgaisa aizsardzības sistēmas "Buk" nekad nav šķērsojušas Krievijas-Ukrainas robežu.

Krievijas prezidenta Vladimira Putina preses sekretārs Dmitrijs Peskovs intervijā raidsabiedrībai BBC trešdien pasvītroja, ka vēl ir par agru izdarīt secinājumus par MH17 traģēdijas iemesliem, jo izmeklēšana vēl nav pabeigta.

Intervijā Peskovs tā arī skaidri neatbildēja uz žurnālista vairākas reizes atkārtoto jautājumu, vai Krievija atzīst secinājumus, ka "Buk" sistēma Ukrainā ievesta no Krievijas un pēc tam nogādāta atpakaļ Krievijā. "Tā var būt un var nebūt patiesība," kādā brīdī atbildēja Peskovs.

Oficiālās izmeklēšanas gaita Krievijas medijos tika apšaubīta visu laiku, un arī notikušā versijas kopš katastrofas ir mainījušās ne reizi vien. BBC monitorings apkopojis, kā tas noticis prokremliskajos plašsaziņas līdzekļos.

2014. gada 17. jūlijā 19. pēc Maskavas laika telekanāls "LifeNews" paziņoja par "jaunu Doņeckas zemessargu uzvaru" – viņiem pie Torezas izdevies notriekt kārtējo Ukrainas gaisa spēku transporta lidmašīnu An-26.

"Viss notika ap pieciem vakarā pēc Maskavas laika. Virs pilsētas pārlidoja An-26, tajā pēkšņi ietriecās raķete, nogranda sprādziens, lidmašīna sāka krist," TV diktore komentēja kādu aculiecinieka video. Ziņu drīz pārtvēra citi mediji, tostarp valsts kanāls "Rossija 24".

Taču jau mazāk nekā pēc stundas kļuva skaidrs, ka Krievijas kanālu pārraidītajos kadros redzama nevis An-26, bet gan Malaizijas "Boeing 777", kurš lidoja no Amsterdamas uz Kualalumpuru.

Pēc tam, kad tika apstiprinātas ziņas, ka virs Austrumukrainas notriekta pasažieru lidmašīna, Krievijas mediji sāka noliegt Doņeckas separātistu saistību ar notikušo.

"Speciālisti apstiprina: notriekt aviolaineri ar nemiernieku rīcībā esošajiem līdzekļiem tik lielā augstumā nav iespējams," Pirmajā kanālā paziņoja programmas "Vremja" korespondents.

"Lidmašīna nokrita apdzīvotas vietas Grabova rajonā, kas ir netālu no Sņižnes, kuru aizvakar kā reiz bombardēja, ļoti intensīvi bombardēja Ukrainas Gaisa spēki," ziņoja telekanāls "Rossija".

Vienlaicīgi medijos sāka izplatīties dažādas alternatīvas teorijas, tostarp konspirācijas. Vēlu 17. jūlija vakarā telekanāla RT krievu valodas tīmekļa vietne publicēja kāda "spāņu dispečera" no Kijevas tvitera ierakstu, kurā apgalvots, ka dažas minūtes pirms MH17 katastrofas blakus "Boeing" redzētas Ukrainas kara lidmašīnas.

Šo jaunumu ātri pārtvēra arī "Rossija 24" un virkne interneta portālu. Vēl pēc kāda laika "dispečera" tvitera konts tika atzīts par neīstu un bloķēts, norāda BBC.

Tās pašas dienas vakarā Krievijas medijos popularitāti guva teorija, ka patiesībā MH17 notriecēju mērķis bija Krievijas prezidenta Vladimira Putina lidmašīna, ar kuru viņš atgriezies no vizītes Latīņamerikā.

"Lidmašīnas kontūras kopumā ir līdzīgas, izmēri arī visumā sakrīt, bet, kas attiecas uz krāsojumu, tad no pietiekami liela attāluma tie ir praktiski identiski," aģentūra "Interfax" citēja avotu Krievijas aviācijas aģentūrā.

Nākamajā dienā, kad pasaules preses virsraksti bija pilni ar apsūdzībām pret Kremli, Krievijas valsts kanāli notikušajā apvainoja Ukrainu.

"Formāli Malaizijas laineris tika notriekts mierīgās debesīs. Lai gan Ukrainas vara jau 8. jūlijā gaisa telpu virs dienvidaustrumiem pasludināja par lidojumiem slēgto zonu, tranzīta ešeloni turpināja strādāt," atzīmēja raidījumā "Vesti".

Tikmēr internetā parādījās jauna konspirācijas teorija: laikraksts "Maskovskij Komsomoļec", atsaucoties uz "vairākiem aculieciniekiem" un toreizējo separātistu līderi Igoru Girkinu (Strelkovu), ziņoja, ka, iespējams, daļa "Boeing" pasažieru bija miruši jau pirms katastrofas.

Tomēr jau pēc dažām dienām šī versija, tāpat kā stāsts par plāniem notriekt Putina reisu, palika otrajā plānā, dodot vietu Krievijas Aizsardzības ministrijas oficiālajiem paziņojumiem.

20. jūlijā ASV valsts sekretārs Džons Kerijs CNN ēterā apvainoja Krieviju par ieroču piegādāšanu Austrumukrainas separātistiem.

21. jūlijā Krievijas valsts kanāli paziņoja, ka saskaņā ar Krievijas armijnieku datiem traģēdijas priekšvakarā Doņeckas apgabalā uzradies Ukrainas zenītraķešu kompleksu "Buk" grupējums, kurš drīz pēc katastrofas pazudis.

"Turklāt nokrišanas brīdī vienā ešelonā ar laineri atradās vēl viens objekts – Ukrainas Su-25," atsaucoties uz Aizsardzības ministriju, ziņoja "Vesti".

2015. gada maijā neatkarīgā žurnālistu izmeklēšanas grupa "Bellingcat" paziņoja, ka Krievijas Aizsardzības ministrijas izplatītie attēli ar Ukrainas "Buk" pārvietošanos 14. un 17. jūlijā ir viltojums.

2014. gada 25. jūlijā versija par Ukrainas "Buk" atkal atgriezās Krievijas TV ekrānos. Šoreiz kanāls NTV, atsaucoties uz eksperta viedokli, vēstīja, ka "Boeing 777" varētu būt notriekts Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēku mācību laikā.

9. septembrī Nīderlandes Drošības pārvalde publicēja sākotnējo atskaiti par MH17 katastrofas iemesliem. "Boeing" sadalījās gaisā arējas iedarbības rezultātā, secināts izmeklēšanā.

Tajā pašā dienā telekanāls "Rossija" kritizēja ekspertus un atgādināja, ka Ukrainas spēku rīcībā ir "Buk" iekārtas. "Šajā fotogrāfijā redzams raķešu komplekss ar pagrieztu palaišanas iekārtu. 17. jūlijā tas nesaprotamā veidā kaut kur ir pazudis," stāstīja korespondents.

"Speciālisti ir pārliecināti – eksperti ir nokavējuši mirkli, kad varēja veikt pilnvērtīgu un objektīvu izmeklēšanu. Ukrainas puse, šķiet, apzināti ir darījusi visu, lai īsto katastrofas iemeslu noskaidrot vairs nebūtu iespējams," secināja korespondents.

2014. gada novembrī versiju par "Buk" Krievijas medijos nomainīja teorija par "gaiss-gaiss" tipa raķeti.

"Pirmā kanāla rīcībā nonācis sensacionāls attēls, ko, domājams, ārvalstu spiegošanas satelīts uzņēmis Malaizijas "Boeing" pēdējās lidojuma sekundēs virs Ukrainas," paziņoja raidījuma "Odnako" vadītājs Mihails Ļeontjevs.

Fotogrāfijā "skaidri redzama raķetes palaišana" no iznīcinātāja MiG-29 kreisā spārna apakšas "tieši pa piloti kabīni", skaidroja Ļeontjevs. "Īsumā, visdrīzāk nebija nekāda "Buk"," viņš rezumēja.

Vakarā līdzīgs sižets ar "fotofaktiem" parādījās telekanālā "Rossija". Taču jau tajā pašā dienā Krievijas fotoblogeris Iļaja Varlamovs mediju piedāvātajos satelīta attēlos atklāja viltojuma pazīmes.

Pēc viltotā satelītuzņēmuma atmaskošanas versija par Ukrainas iznīcinātāju Krievijas plašsaziņas līdzekļu dienas kārtībā atgriezās 2014. gada beigās.

Šoreiz viss sākās ar 22. decembra publikāciju laikrakstā "Komsomoļskaja Pravda". Žurnālisti apgalvoja, ka ir atraduši liecinieku, kurš zina stāstīt – "Boeing" notriecis Ukraiņu iznīcinātājs Su-25.

"Malaizijas "Boeing" lietā parādījās slepens liecinieks, kura liecības apgāž visas zemessardzei un Krievijai izteiktās apsūdzības," secināja raksta autors. Šo stāstu pārtvēra interneta mediji, lielie telekanāli un pat Krievijas Izmeklēšanas komiteja.

2015. gada jūnija sākumā valsts medijos atkal uzmirdzēja "slepenais liecinieks". "Ievērojami pavirzījusies izmeklēšana Doņeckas apgabalā notikušās "Boeing" katastrofas lietā. Šodien Krievijas Izmeklēšanas komiteja nosauca galvenā liecinieka vārdu," 3. jūnijā ziņoja Pirmais kanāls. Svarīgais liecinieks esot bijušais Ukrainas karavīrs Jevgēnijs Agapovs.

Vienlaicīgi Krievijas mediji ziņoja arī par "Buk" kompleksa ražotāja "Almaz-Antey" veiktās izmeklēšanas rezultātiem. Eksperti uzskata, ka MH17 tika notriekts ar 9M38M1 raķeti (kādas pati Krievija vairs neražojot un neizmantojot) no kompleksa "Buk-M1", paziņoja ražotājs. Netika izslēgta iespēja, ka raķeti palaiduši Ukrainas spēki.

"Bellingcat" uz to atbildēja, ka "Almaz-Antey" savā ziņojumā ir izmantojis nekorektus un rediģētus attēlus.

29. jūlijā vien dažas stundas pirms ANO Drošības padomes balsojuma par starptautiska tribunāla izveidošanu MH17 katastrofas izmeklēšanai telekanāls "Life News" nāca klajā ar jaunu notikušā versiju.

Saskaņā ar šo teoriju uz "Boeing" klāja 2014. gada 17. jūlijā sprāgusi bumba. "Es praktiski esmu pārliecināts, ka lidmašīna tika iznīcināta no iekšpuses un tā bija specoperācija," ēterā paziņoja federālā informācijas centra "Analītika un drošība" eksperts Sergejs Sokolovs.

2015. gada 13. oktobrī Nīderlandes Drošības pārvalde publicēja izmeklēšanas ziņojumu par katastrofas iemesliem. Secināts, ka "Boeing" notriekts ar Krievijā ražotu "Buk" raķeti.

Komentējot ziņojumu, Krievijas mediji atsaucās uz "Alamz-Antey" ekspertiem, kuri atzina, ka lidmašīna patiešām notriekta ar "Buk", taču ar novecojušām, nevis modernām raķetēm.

"Pats galvenais – aptuveni 500 novecojušas 9M-38 raķetes ar taisnstūrainiem kaujas elementiem joprojām ir Ukrainas armijas bruņojumā," 18. oktobrī ziņoja Pirmais kanāls.

MH17 traģēdijas otrajā gadadienā lielie Krievijas valsts mediji katastrofas iemeslu pieminēšanu vispār centās apiet, norāda BBC.

Pirmā kanāla 90 minūtes garajā raidījumā "Svētdienas laiks" pašās beigās Kijeva tika apvainota nolaidībā par to, ka nebija slēgusi gaisa telpu karadarbības zonā.

Kanāls "Rossija 1" katastrofas gadadienu nepieminēja vispār.

Septembrī, gaidot Nīderlandes vadītās izmeklēšanas rezultātus, Krievijas plašsaziņas līdzekļos atkal uzpeldēja versija par Ukrainas "Buk". Uzmanības centrā bija iepriekš izdots "Bellingcat" ziņojums un jauni dati no Krievijas Aizsardzības ministrijas.

Virkne mediju, tostarp RT angļu valodas kanāls un portāls "Lenta.ru" noliedza "Bellingcat" secināto, ka ar MH17 notriekšanu ir saistīti Krievijas 53. zenītraķešu brigādes karavīri.

Valsts kanāli tikmēr koncentrēja uzmanību uz 26. septembrī Aizsardzības ministrijas paziņoto, ka tikko atrasti radara dati liecina, ka nekāda raķete no prokremlisko kaujinieku kontrolētās teritorijas pa "Boeing" nav palaista.

Uz to kritiķi norādīja, ka būtībā Aizsardzības ministrija ar šo paziņojumu ir pilnībā atteikusies no savas iepriekšējās versijas par Ukrainas Su-25.