Krimas tatāru tautas padome – Medžliss – Eiropas Cilvēktiesību tiesā (ECT) apstrīdēs Krievijas Augstākās tiesas lēmumu par tās darbības apturēšanu, preses konferencē piektdien Kijevā paziņoja Ukrainas parlamenta deputāts un Medžlisa priekšsēdētājs Refats Čubarovs.
"Tā kā mēs atsaucāmies mūsu Eiropas partneru aicinājumiem un iesniedzām apelācijas sūdzību Krievijas Augstākajā tiesā, kaut arī sapratām, ar ko tas beigsies, tā kā mēs šim posmam jau esam izgājuši cauri, tad tagad nākamais posms būs [prasības] iesniegšana Eiropas Cilvēktiesību tiesā," skaidroja Medžlisa līderis.
Lietas iesniegšanas laiks būs atkarīgs no nepieciešamo dokumentu sagatavošanas.
"Krievijas tiesību sistēmā mums vairs nekādu oficiālu momentu nav palicis, tāpēc [tas notiks] iespējami ātrāk, atkarībā no sagatavošanas gaitas, kad tie būs tur," viņš uzsvēra.
ASV Valsts departaments piektdien paziņoja, ka Savienotās Valstis Krievijas Augstākās tiesas lēmumu neatzīst. ASV neuzskata Medžlisu par ekstrēmistisku organizāciju un nosoda tā darbības apturēšanu.
Krievija sistemātiski pārkāpj Krimas tatāru tiesības, ierobežo viņu pārvietošanos, arestē bez iemesla, veic kratīšanas viņu mājās un reliģiskajās iestādēs, ierosina pret šīs tautas pārstāvjiem politiski motivētas lietas, norādīja Valsts departaments. ASV aicina Krieviju izbeigt Krimas tatāru vajāšanas.
Krievijas Augstākā tiesa ceturtdien atzina par likumīgu Medžlisa pasludināšanu par ekstrēmistisku organizāciju un tā darbības aizliegšanu Krievijas teritorijā.
Prasību atzīt Medžlisu par ekstrēmistisku organizāciju 15. februārī bija iesniegusi Nataļja Poklonska, kuru Krievijas varasiestādes pēc Krimas okupācijas iecēlušas pussalas prokurora amatā.
Kā prasībā norādīja Poklonska, Medžliss ar saviem aicinājumiem apdraudējis Krievijas teritoriālo vienotību, tam nav bijis valstiskās reģistrācijas, tā priekšsēdētājs Čubarovs izsludināts meklēšanā un aizmuguriski arestēts. Aprīlī okupētās Krimas "augstākā tiesa" apmierināja Poklonskas prasību.
Medžlisa pārstāvji Krievijas tiesā centās pierādīt, ka viņu organizāciju nevar uzskatīt par atbildētāju, jo tā atbilstoši Krievijas likumdošanai nav sabiedriska organizācija.
Krievija 2014. gada februārī okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu. Kopš 2014. gada aprīļa Maskavas atbalstītie un apbruņotie kaujinieki, diversanti un Krievijas regulāro vienību karavīri ieņēmuši plašus apvidus Luhanskas un Doņeckas apgabalos, Ukrainas austrumos.
Krimas tatāri ir apmēram 12% no pussalas iedzīvotājiem.
ANO, Eiropas Savienība un ASV ir nosodījušas Krimas tatāru tiesību pārkāpumus kopš Krievijas veiktās Krimas aneksijas.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
