Čehijā atklāta pasaulē dziļākā zemūdens ala  (12)

Leģendārais poļu nirējs Kristofs Starnavskis, kurš vadīja ekspedīciju, norādīja, ka juties kā "21. gadsimta Kolumbs". Vismaz 404 metrus dziļā "Hranická Propast" ala atrodas Čehijas austrumu pilsētā Hranicē.

Ala ir 12 metrus dziļāka par iepriekšējo rekordisti – "Pozzo del Merro" applūdušo iegruvumu Itālijā, kas ir 392 metrus dziļš.

Otrdien Starnavskis ienira 200 metru dziļumā Hranices kaļķakmens dzelmē. Tad viņš palaida ar tālvadību vadāmu robotu, kas nolaidās vēl 204 metrus dziļāk – tik, cik ļauj troses garums. Nirējs norādīja, ka robots vēl nebija sasniedzis alas dibenu.

Pēdējo divu gadu laikā Starnavskis alā ieniris vairākkārt un katrs mēģinājums sniedzis arvien jaunus pavedienus. 2014. gadā viņam izdevās sasniegt 200 metru dziļumu. Sākotnēji viņš domājis, ka tas ir dzelmes dibens, taču viņš atradis šauru eju, kas vedusi uz vertikālu tuneli pekles melnumā, ko ieskauj ass kaļķakmens. Viņš tajā ievadījis zondi, kas aizsniegusies pat 384 metrus tālu – nedaudz mazāk par iepriekšējo rekordisti Itālijā.

Pērn Starnavskis atgriezās "Hranická Propast" alā un konstatēja, ka šaurais atvērums ir sadrupis un palicis nedaudz platāks. Viņam izdevās iznirt tam cauri un nolaisties līdz 265 metru dziļumam. Tad viņš palaidis vēl vienu zondi, kura sasniedza 370 metru dziļumu, iespējams, dēļ gruvešiem alas dibenā, kas radušies sabrūkot šaurajai ejai.

Starnavskis Hernices alā pirmo reizi ienira 1999. gadā un kopš tā laika tā tiek daudz pētīta.

Čehu Speleologu biedrība uzskata, ka ala ir vēl dziļāka par Starnavska atklātajiem 404 metriem. "Robots ienira tik dziļi, cik to atļāva trose, bet dibens vēl nebija ne tuvu," paziņojumā norādīja biedrība.

Dubļi un 15 grādus pēc Celsija siltais ūdens apgrūtina niršanu alā. Ūdens minerālu sastāvs bojājis Starnavska izmantoto tehniku, bet karstā ūdens un oglekļa dioksīda sajaukums traucējis tajā ienirt. Pētnieku komanda sūdzējusies, ka atkailinātajās ķermeņa vietās viņiem pēc niršanas niezējusi āda. "Toties tā ir vienīgā cena, kuru nācies maksāt par šo atklājumu un, tas bija to vērts," teica nirējs.

Sestdien viņš atkal plānojis ienirt 200 metru dziļumā, lai no dzelmes caur šaurajām ejām izvilktu atpakaļ robotu. Speciāli ekspedīcijas vajadzībām to izgatavojis poļu uzņēmums "GRALmarine". Daļu ekspedīcijas izmaksu sedz "National Geographic".